Madonas un Varakļānu novados gaida jaunas darba vietas un mājokļus

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, uzmanības centrā nonācis Madonas novads, kuram pēc vēlēšanām šovasar pievienosies arī līdzšinējais Varakļānu novads. Iedzīvotāji abās pašvaldībās augstu vērtē vairākus jau esošus atbalsta mehānismus, īpaši – bezmaksas pusdienas skolēniem līdz pat 12. klasei. Tajā pašā laikā sabiedrībā valda satraukums par jaunu mājokļu trūkumu un darba iespējām, kas kavē jauniešu atgriešanos reģionā.

Pirms četriem gadiem Madonas novads piedzīvoja apvienošanos, iekļaujot Cesvaines, Lubānas un Ērgļu novadus. Pašlaik te dzīvo aptuveni 29 tūkstoši iedzīvotāju, un pašvaldības šī gada budžets dažādu vajadzību apmierināšanai sasniedz aptuveni 50 miljonus eiro.

Šo atzinību pilnībā apstiprina Madonā dzīvojošā Liepiņu ģimene, kurā aug pieci bērni. Gan bērnudārzā, gan skolā bērni saņem bezmaksas ēdināšanu, kas būtiski atvieglo ģimenes ikdienu.

“Tas ir tik milzīgs atbalsts ģimenei – brīvpusdienas no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējai klasei. Mēs palaižam savu bērnu un esam pārliecināti, ka viņš būs paēdis mācību iestādē,” saka Agnese Liepiņa, pedagoģe un piecu bērnu mamma.

Vīrs Jānis, būdams arhitekts, uzsver, ka Madonā ir plašas iespējas bērniem nodarboties ar interešu izglītību, turklāt tas viss atrodas rokas stiepiena attālumā. 

“Tas ir no skolas mājup ejot – pāris minūšu jautājums līdz mūzikas vai mākslas skolai, vai uz treniņu. Tas lielais ieguvums ir tas kompaktais formāts,” skaidro Jānis Liepiņš.

Tas īpaši aktuāli kļūst jaunajām ģimenēm, kas vēlas atgriezties no lielajām pilsētām. 

“Zinu, ka nāk jaunie atpakaļ no lielajām pilsētām, bet vai ir vietas, kur dzīvot? Vajag būvēt mājas – privātmājas, daudzdzīvokļu mājas. Zemes mums ir daudz,” norāda Diāna no Madonas.

Tam piekrīt arī Anete, cita Madonas iedzīvotāja: “Pilsētas infrastruktūra ir kārtībā, bet trūkst jaunu dzīvokļu, lai piesaistītu speciālistus. Ir jau labi, bet ir, kur tiekties.” Viņa uzsver arī kultūras dzīves aktivizēšanas nozīmi.

Pašvaldība jau izrādījusi interesi par zemas īres maksas mājokļu projektu, šim nolūkam pilsētā atvēlēts arī zemes gabals. Vienlaikus iedzīvotāji norāda uz citām jomām, kur vēl daudz darāmā – nepieciešams remonts Madonas estrādei un stadionam, novārtā atstāta tūrisma nozare, bet daudzi lauku ceļi joprojām ir sliktā stāvoklī.

No šī gada vasaras Madonas novadam pievienosies arī Varakļānu novads, kurā dzīvo nepilni 3000 iedzīvotāju.

Varakļānos valda dalītas jūtas. Daudzi iedzīvotāji izjūt atturību pret pārmaiņām, uzskatot, ka būt neatkarīgam novadam bija labāk.

“Man personīgi viss apmierināja arī tad, kad bijām atsevišķs novadiņš. Mums ir brīvpusdienas līdz 12. klasei bērniem. Kā būs tālāk – nezinu,” atzīst Kristīne, vietējā iedzīvotāja.

“Tomēr es gribētu, lai Varakļāni būtu Latgalē, nevis tur. Agrāk Varakļāni bija Rēzeknes novadā,” piebilst Māris, atsaucoties uz vēsturisko piederību.

Savukārt pensionētais skolotājs Imants Grāmatnieks uzskata, ka pievienošanās Madonai ir loģiska: “Visa infrastruktūra ir izveidota Madonas virzienā – ceļi, pakalpojumi. Rēzekne būtu pārāk tālu.”

Lai novads turpinātu attīstību, nepieciešams veicināt uzņēmējdarbību un paplašināt darba tirgu, lai jaunieši neizvēlētos dzīvot citur. Vietējie cer, ka pēc apvienošanās Varakļāni netiks aizmirsti un nekļūs par lielā novada nomali.

Šajās vēlēšanās Madonas novadā jāievēl 19 deputāti. Par vietu domē cīnās 96 kandidāti no 6 sarakstiem.