“Saulstariņi” – 20 gadi atbalsta ģimenēm ar īpašiem bērniem

Jau 20 gadus Viļānos pulcējas ģimeņes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tikšanās ar speciālistiem, ekskursijas, lekcijas un kursi – šīs ir tikai dažas no aktivitātēm, ko īsteno biedrībā “Saulstariņi” un kas izveidojusies kā sava veida kopiena. Lai arī 20 gadu laikā bērni jau izauguši, ģimenēm, kuras biedrībā iesaistījušas jau no sākuma, aizvien tiek sniegts dažāda veida atbalsts, pārstāvētas viņu intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī veicināta integrēšanās sabiedrībā. 

Pirms 20 gadiem invalīdu biedrības Latgalē bija retums. Taču, pēc viļānietes Dainas Bordovskas iniciatīvas tika apzinātas visas tās ģimenes Viļānos un to apkaimē, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tolaik 38 ģimenes sanāca kopā, lai cita citu atbalstītu, jo, kā uzsver biedrības dalībnieki – dalīta bēda vienmēr ir pus bēda. 

“Sašam bija 15 gadi. Mēs visi kopā tikāmies, sākumā pie Dainas mājās, tad iedeva telpas. Sākumā bija grūti, jo katram ir sava slimība, bērni bija dažādi, bet viņa centās atrast psihologus, juristus, lai mēs visu zinātu,” stāsta Valentīna un Aleksandrs Dmitrevi, biedrības “Saulstariņi” pārstāvji. 

Bet biedrības “Saulstariņi” pārstāvis Ivo Maļinovskis saka, ka tā devusi stimulu uzlabot savu dzīvi: “Šādas biedrības, domāju, vajag, lai tādi kā es, ar kustību traucējumiem, izietu ielās un nesēdētu mājās. Lai nepārdzīvotu, ka “oi, es nevaru”, bet, ka viss notiek, visu var darīt.”

Šobrīd biedrībā iesaistās 26 ģimenes no Rēzeknes novada un blakus apkaimēm. Tā kā lielākā daļa bērnu jau izauguši, ņemot vērā, ka viņi aizvien ir ar īpašām vajadzībām, biedrība vairāk darbojas kā atbalsta grupa mammām. Kā novērots sabiedrībā – ja ģimenē ir bērns ar īpašām vajadzībām, tad lielākā atbildība gulstas tieši uz mammu pleciem. 

“Jau 19 gadus skaitos biedrībā. Ļoti patīkami, ka mani pieņēma biedrībā, esmu ļoti apmierināta. Meitiņa bija ļoti slima, man bija nodegusi māja, tāpēc es vairāk tiku tur,” pauž Inese Jakuševa, biedrības “Saulstariņi” pārstāve.

Biedrības pārstāvji Valentīna un Aleksandrs Dmitrevi, savukārt, vēl piebilst: “Lai arī bērni ir nedaudz apdalīti, bet viņi ir draudzīgi. Jebkurš gids teicis, ka nevar novērot, ka bērnu grupa būtu ar īpašām vajadzībām.” 

20 gadu garumā biedrība braukusi ekskursijās gan uz Eiropas, gan Āzijas valstīm, piedalās labdarības akcijās kā, piemēram, “Skolas soma”, kuras laikā vāc līdzekļus un skolas piederumus bērniem no trūcīgām ģimenēm. Tāpat biedrība dala arī pārtikas pakas. Tomēr svarīgākais atbalsts ir motivācija nepadoties.  

“Es esmu tas, kas var izdarīt arī tad, kad ir grūtības. Ja nebūtu tā, tad cits varbūt nevarētu tikt tur, kur vajag. Varbūt slīpumu uztaisīt vai kāpnes zemākas, vai vēl kaut ko. Bet tie jau ir dzīves sīkumi,” saka Ivo Maļinovskis, biedrības “Saulstariņi” pārstāvis. 

“Es gribētu novēlēt, lai tā pastāv ilgi – daudz gadu uz priekšu. Mēs esam saliedēts kolektīvs. Kā sāka: Viens par visiem, visi par vien,” tā pauž biedrības pārstāve Inese Jakuševa.

Lielākās grūtības invalīdu biedrībā Latvijā rada tieši finansiālais aspekts. Arī biedrība “Saulstariņi” lielākoties pastāv no ziedotāju atbalsta, taču 20 gadu laikā ir spējusi izcīnīt telpas un piesaistīt projektus vairāku tūkstošu apmērā.