Skolēnu rokām tapis 6×6 metrus liels tīkls Ukrainas aizstāvjiem

Aprīļa otrajā pusē – ap Lieldienām – ceļu pie Ukrainas aizstāvjiem uzsāks kārtējā palīdzības krava no Latvijas, kuru šajā reizē būs sarūpējuši Liepājas Raiņa vidusskolas audzēkņi un skolotāji, un kuras lielākā, smagākā un arī vērtīgākā sastāvdaļa būs 6×6 metrus liels maskēšanās tīkls. Vēl palīdzības kravā būs arī skolas darbinieku un audzēkņu saziedotie enerģijas batoniņi, ātri pagatavojamās nūdeļu zupas un bērnu zīmējumi. 

Ideja par nepieciešamību darināt maskēšanās tīklu radās Liepājas Raiņa vidusskolas skolotājai, kura notikumiem kara skartajā Ukrainā seko līdzi ikdienā. “Es ļoti mīlu rokdarbus un es domāju par bērnu nodarbinātību un tā, lai būtu interesanti, un daudz, daudz domāju, un tad tā ideja atnāca naktī no kosmosa sapnī. Un tad man atkāpšanās ceļš vairs nebija,” pauž Selita Novicka, Liepājas Raiņa vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotāja. 

Selita Novicka ar labdarības organizācijas “Tabitas sirds” starpniecību sazinājusies ar Pāvilostas zvejniekiem, kuri uz skolas pagalmu atveduši zvejai vairs nederīgus, savu laiku nokalpojušus tīklus, audzēkņi tos iestiepuši klasē, kur tīkli izžāvēti un tad sācies pīšanas process: “Viena skolnieka mamma savā darbā uzorganizēja akciju un atnesa mums daudzas kastes ar vecām lupatām, kuras mēs sagriezām. Un pārējos materiālus mēs nopirkām – šie ir ļoti labi, ko klāj uz augsnes, materiāli – zaļi, brūni un dzelteni,” saka Novicka. 

Darbs turpinājies aptuveni divus mēnešus, 6×6 metrus lielo tīklu darinot vairāk nekā 300 skolēnu. Selita Novicka piebilst, ka bērni nākuši pa starpbrīžiem. “Tīkli bija izkarināti uz skapju durvīm un viņi nāca arī brīvajā laikā, kad viņiem nav stundas – un viņi neiet prom, jo kad iesāk siet tīklu, tā ir kā terapija, tu aizraujies ļoti, tu nevari atrauties. Un kad kastē lupatiņas beidzās, tad ir jāiet mājās. Sirdsdarbs, bērniem aizraujošs sirdsdarbs.”

“Kamēr mēs pinām tīklu, mēs domājām, kas notiek Ukrainā, par karu, un ka mēs varētu palīdzēt,”  atzīst Liepājas Raiņa vidusskolas 8.b klases audzēknis Sebastians. Bet 4.c klases audzēkne Daniela pauda, ka palīdzējusi veidot tīklu, lai Ukraina beidzot uzvarēt un Krievija vairs nekarotu. Arī 4.a klases audzēkne Žaklīna stāsta, ka domā par to, kas notiek Ukrainā un uzskata, ka mēs viņiem esam vajadzīgi. Tāpat arī citi skolēni pauž atbalstu Ukrainai. 4.d klases audzēkne Elizabete:  “Krievija iebruka Ukrainā jau 2022.gadā, viņai vajag daudz palīdzību.” 

“Tad, kad mēs taisījām tīklu, es domāju par palīdzēšanu Ukrainai un kā viņai ļoti vajag palīdzēt, jo tur notiek baigais karš,” tā savukārt saka 4.c klases audzēkne Marta. Bet 4.a klases audzēknis Marks, 4.b klases audzēkne Selestīna un 4.d klases audzēkne Elisa  uzsvēra, ka vēlas, lai būtu miers pasaulē. 

Vērtīgo kravu Ukrainā nogādās brīvprātīgais, kurš tur pabijis daudzkārt un šobrīd pat vairs nespēj nosaukt precīzu savu braucienu skaitu.

Aigars Stonis, brīvprātīgais no Dunalkas pagasta saka: “Es vienu savu personīgo mašīnu tur esmu nobraucis, tagad tiek nobraukta cita, jo katrs brauciens ir no četriem līdz pieciem tūkstošiem kilometru. Gatavu tīklu es vedīšu pirmoreiz. Es esmu daudz vedis bez lupatiņām, jo viņiem ir problēmas ar tīkliem kā tādiem, viņiem viņu vienkārši nav, un šis pasākums vienkārši ir ekselents.”

Aigars Stonis arī norāda, ka tīklu viņš vedīšot uz frontes priekšējām līnijām Vinņicas apgabalā. Ceļā viņš dosies ap Lieldienām, līdz tam laikam skolā turpināsies enerģijas batoniņu un ātri pagatavojamo nūdeļu zupu vākšana – šīs ēdamlietas arī nonāks pie Ukrainas aizstāvjiem.