Atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanu, Rīgā aizvadīts desmitais, bet Daugavpilī pirmais tautas tērpu gājiens. Tradīcija ar moto “Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai” aizsākās galvaspilsētā pirms desmit gadiem ar gājienu no Rātslaukuma uz Nacionālo bibliotēku. Laika gaitā tautastērpa gājiena maršruti ir mainījušies, bet tas kļuvis par neatņemamu 4. maija svētku daļu.
Latvijas Neatkarības atjaunošanas trīsdesmit piektajā gadskārtā Rīgas Rātslaukumu pieskandēja folkloristu dziedātās dziesmas. Rātslaukumā pastaigājās dāmas un kungi dažnedažādu novadu tautastērpos, kā arī senlaiku tērpos, kas piesaistīja apkārtējo, īpaši ārzemju viesu, uzmanību.
Kā atzīst ReTV uzrunātie cilvēki, tautastērps tiekot uzvilkts gadskārtu svētkos un īpašos godos, un sajūta patiešām esot īpaša. Tautastērpu gājiena dalībniece Anna Batraga lepojas ar Bārtas tautastērpu un piebilst, ka īpaši patīkot smukais vainags. Savukārt etnokompānijas “Zeidi” dalībniece Ilze Kovere uzsver, ka katrs tērps uzliek savu atbildību un iedod savu stāju: “Tautastērps, protams, dod spēcīgāk to nacionalitātes, to piederības sajūtu. To, ka tu esi latvietis, ka tu piederi Latvijai. Tādu lepnuma sajūtu.”
Koncertam Rātslaukumā sekoja tradicionālais tautastērpu gājiens, kurā, spītējot lietum un aukstumam, piedalījās vairāki simti dalībnieku no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Folkloras kopas “Vēlava” dalībniece Kristīne Laimiņa ReTV stāsta, ka gājienā iešot pirmoreiz, un šiem svētkiem par godu pati uzšuvusi jaunu tautastērpu: “Gribējās. Dziesmu svētkos ir būts, festivālā “Baltica”, bet līdz tam gājienam kaut kā nebijām sadomājušas, un tad izdomājām, ka vajag taču uz tautastērpu modes skati, kā saka mana meita. Es uz šo gadu gribēju uztaisīt sev ķoniņu tērpu. Gribēju uz “Baltica”, un tad iedomājos, kāpēc es nevarētu uz 4.maiju. Un tad es to darīju dienu un nakti – man bija atvaļinājums, un izdarīju!” viņa saka.
Dziedot un muzicējot, tautastērpu gājiena dalībnieki devās pie mūsu galvenā brīvības simbola –
Brīvības pieminekļa. “Es domāju, ka tas ir vajadzīgs, lai atgādinātu. Lai mēs, kas ir vecāka paaudze, atcerētos, un, lai jaunākās paaudzes uzzinātu. Lai tas tiek nodots tālāk, lai tā stīga nepārtrūkst. Un tad mēs būsim.. vismaz dažas reizes gadā būsim lepni šajos tautastērpos, atcerēsimies savu pagātni ar lepnumu, un tur, kur ir sava pagātne un lepnums, tur nav vietas svešām idejām,” saka Tautastērpu gājiena dalībniece Irēna Batraga.
Pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībnieki ar ziediem papildināja izveidoto Latvijas kontūru. Gājiens noslēdzās ar dziesmu “Daugav`s abas malas”, kas pēc daudzo gadu desmitu aizlieguma okupācijas laikā, pirmoreiz atkal izskanēja 1988. gadā tautas manifestācijā.
