Uzņēmējdarbības forumā meklē risinājumus Latgales attīstībai

Rēzeknes novadā, AS “Latvijas finieris” ražotnē “Verems”, nupat aizvadīts Latgales uzņēmējdarbības forums, kura mērķis ir veidot Latgali kā pilotteritoriju sociālajai un ekonomiskajai izaugsmei, kas balstīta uz zemes un cilvēku kapitāla pilnvērtīgu izmantošanu.  

Latgale pēc ekonomiskajiem, dzīves līmeņa un piesaistīto investīciju rādītājiem joprojām atrodas aiz pārējiem novadiem, tādēļ forums “Latgales formula tautsaimniecības izaugsmei un publiskajam labumam: zeme un cilvēki” bija kārtējā iespēja satikties uzņēmējiem, akadēmiskajam personālam un pašvaldību, nozaru asociāciju un valsts pārvaldes pārstāvjiem, lai kopīgi analizētu Latgales reģiona stratēģisko potenciālu  un meklētu atbildes uz jautājumiem, kā efektīvi apsaimniekot zemes kapitālu, attīstītu cilvēkkapitālu un radītu elastīgu, uz kapitāla vairošanu orientētu normatīvo vidi, kas sekmētu ne tikai Latgales, bet arī visas Latvijas līdzsvarotu izaugsmi un drošību. 

LMT prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Juris Binde: “Es domāju, ka šī konference ir nozīmīga tieši pašreizējās ģeopolistiskajās situācijās. Latgale nav Eiropas Savienības ārējā robeža, bet robeža starp civilizēto rietumu pasauli un barbariem. Patiesībā galvenās problēmas ir tādas pašas kā visā Latvijā, varbūt nedaudz izteiktākas, bet tajā pat laikā potenciāls ir ļoti liels, jo šeit ir ļoti daudz mežu, ir ļoti daudz lauksaimniecības zemju, ir divas augstākās izglītības iestādes, RTU Rēzekne un Daugavpils Universitāte. Tas viss rada potenciālu un iespējas, kā tālāk attīstīties.”

Foruma galvenie diskusiju virzieni bija par zemes kapitālu un tā pārvaldību, cilvēkkapitālu un  apstākļiem tā attīstībai Latgalē, kā arī par akadēmiskās vides iesaisti procesu virzībā.

Profesors, 14. Saeimas deputāts (NA), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks: “Latgola ir vīnmār ir bejusi kai cylvākresursu donors Latvejai, i šūbreid ir tai, ka – nu, cik var tū ašni nūdūt, kaut kurā breidī voi nu juobeidz, voi nu nūsabeigsīs, i nagribīs, lai īsastuojās ūtrais, bet, kas ir problematiskais, es uzskotu, ir tys, ka, ja mes radzom regionu, kurš ir ar drūšeibys i ekonomikys saitem atteistams, tod tī ir juobyut arī kaut kaidai piļneigi cytai pīejai nu vaļsts ar atbolstim.” 

(Tulk. – Latgale vienmēr ir bijusi cilvēkresursu donors Latvijai, un šobrīd ir tā – cik var tās asinis nodot, kādā brīdī vai nu jābeidz, vai nobeigsies pats, un negribas, lai iestājas otrais. Bet kas ir problemātiskais – es uzskatu, ka, ja mēs redzam reģionu, kurš ir ar drošības un ekonomikas saitēm attīstāms,  tur ir jābūt pilnīgi citai pieejai no valsts ar atbalstiem.)

Problēma izglītota un kvalificēta darbaspēka noturēšanai reģionā saistās arī ar to, ka Latvijā nav ierasta prakse zinātniskos pētījumus sasaistīt ar nozaru problēmu risināšanas iespējām. 

Edmunds Teirumnieks: “Uzjiemiejs, jis nasaprūt, kū jam zynuotnīks var dūt, sovukuort zynuotnīks – jis piec inercis mieginoj saglobuot sovu zynuotniskū interesi, bet tys, ja mes skotomēs nu lītišķajim pietiejumim, nav tys, kas byutu vajadzeigs ekonomikys izaugsmei. Te byutu juosaskotās, kai absolvents, kurš ir myusu augstuokajuos izgleiteibys īstuodies, jis piec tam navys aizbrauc, bet tūmār palīk i akademiskajā saimī īsasaistuos.” 

(Tulk. – Uzņēmējs nesaprot, ko viņam zinātnieks var dot, savukārt zinātnieks pēc inerces mēģina saglabāt savu zinātnisko interesi. Bet tas, ja mēs skatāmies no lietišķajiem pētījumiem, nav tas, kas būtu vajadzīgs ekonomikas izaugsmei. Te būtu jāskatās, kā absolvents, kas ir mūsu augstākajās izglītības iestādēs, pēc tam nevis aizbrauc, bet tomēr paliek un iesaistās akadēmiskajā saimē.)

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere: “Investīciju aģentūrā strādājam kopā ar 60 investīciju projektiem kopējā vērtībā – 14 miljardi. No šiem investoriem 5 – 6% patiešām skatās uz lokāciju Latgales reģions, kas ir salīdzinoši zems īpatsvars. Galvenais ir cilvēku kapitāla pieejamība, un tas ir tieši augsti kvalificēts darbaspēks, protams, arī, skatoties, kāds ir māju fonds, izglītības iespējas, jo investori bieži piesaista speciālistus no ārvalstīm, viņi šeit brauc ar savām ģimenēm – vai būs, kur mācīties, vai būs, kur dzīvot.

Būtiska ir arī ģeopolitikas un drošības jautājumu ietekme gan uz cilvēkkapitāla aspektiem, gan zemes vērtību. Investorus Latgalē uzrunājot speciālo ekonomisko zonu iespējas un nekustamā īpašuma pieejamība, taču robežas tuvums šī brīža situācijā liek investoriem izvēlēties ieguldīt citos Latvijas reģionos, un diemžēl aktuālākajām problēmām, kas saistās ar lielo attālumu līdz galvaspilsētai un labas transporta sistēmas neesamību, kā arī – izglītotāko cilvēkresursu aizplūšanu no reģiona – gatava risinājuma nav.

Forumu organizēja biedrība “Latvijas Formula 2050” un AS “Latvijas Finieris”, sadarbojoties ar partneriem – ražotni “Verems”, “Latvijas Mobilais Telefons”, Latvijas Kokrūpniecības federāciju, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociāciju, AS “Latvijas valsts meži” un Rēzeknes novada domi. Šāda veida pasākumi Latvijā notiek regulāri – gan skatot citu novadu problemātiku, gan pētot atsevišķas tautsaimniecības nozares un to attīstības iespējas.