Lai sekmētu jauno ģimenes ārstu piesaisti, Valmieras novada pašvaldība piešķirs stipendijas rezidentiem, kuri apgūst ģimenes ārsta specialitāti. Valmieras novadā šobrīd ir 28 ģimenes ārsti, bet tāpat kā valstī kopumā, kā stāsta Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece, aktuāls ir paaudžu nomaiņas jautājums.
Kaija Muceniece: “Šobrīd ļoti daudzi ģimenes ārsti Valmieras novadā ir pirmspensijas vecumā, bet šobrīd gan nekas īsti neliecina, ka viņi tuvākajos gados plāno pārtraukt savas darba attiecības, bet līdz ar to mēs kopumā domājam par to, kā varētu tā nomaiņa notikt, situācija arī nav tik traka, kā dažreiz šķiet, ģimenes ārsti izvēlas Valmieras novadu, vairāk gan izvēlas tieši pilsētu, mazāk novadu.”
“Dabūt ģimenes ārstu praksei – vecajam, senajam, lai viņi neapvainojas, ģimenes ārstam, kas aiziet pensijā viņa vietā, nav nekādu problēmu, jo pilsētas centrā prakses ir gana lielas, ir ļoti daudz bērnu praksēs un tas ir materiāli ģimenes ārstiem izdevīgi”, tā situāciju vērtē Valmieras novada pašvaldības speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Guna Poikāne.
Vidzemes TV
Lai jaunie ārsti izvēlētos darbu ārpus Rīgas, svarīgi ir daudzi faktori – gan prakses lielums, lai varētu nopelnīt, darbs dzīvesbiedram, bērnudārzs, vai skola bērniem, kā arī, protams, dzīves vieta. Valmieras pilsēta to visu var sniegt, līdz ar to pilsētā ģimenes ārstu prakšu pārmantojamības jautājums risinās, taču ne tik viegli, kā stāsta Kaija Muceniece, ir laukos, tā gadiem savu dakteri neizdodas atrast Strenčos.
Kaija Muceniece: “Sāpīgā vieta jau mums gadiem ir Strenču pilsēta, kur neizdodas atrast ģimenes ārstu. Strenčos bija piedāvāta ģimenes ārstam gan gatava, izveidota ģimenes ārsta prakses vieta, kurā šobrīd to situāciju kaut kā lāpa mūsu feldšerpunkts, gan arī vesela dzīvojamā māja, privātmāja ārstam pašā pilsētas centrā, bet arī šis „burkāns” nenostrādāja”.
Bet kā jaunie ārsti to, kas būtu vajadzīgs, lai strādātu ārpus Rīgas?
Anna Vilcāne ir viena no jaunajām ģimenes ārstēm, kura, pārņemot praksi, ir sākusi darbu Valmierā.
Viena no jaunajām ģimenes ārstēm Valmierā Anna Vilcāne. Foto: Vidzemes TV
Anna Vilcāne: “Zvans no manas rezidentūras vadītājas, ka Valmieras centrā ir tāda prakse, lielākoties jau tas, ka tur liels bērnu īpatsvars, tas ir ārkārtīgi forši – strādāt tieši ar bērniem, šis piedāvājums bija tāds ļoti, ļoti vilinošs”.
Pirmais patstāvīgā darba gads rit arī jaunajai ģimenes ārstei Elzai Gruzdiņai, kura arī praksi Valmieras centrā pārņēma no dakteres, kura aizgāja pelnītā atpūtā.
Elza Gruzdiņa: “Laikam neko labāku es nevarēju izdomāt, es gribēju kļūt par ārstu jau diezgan sen. Tā izvēle krita par labu tāpēc, ka tā bija iespēja regulēt pašai savu darba laiku, savu dzīvi, nebūt slimnīcā dežūrās, būt svētdienās, sestdienās mājās ar savu ģimeni.”
Valmieras ģimenes ārste Elza Gruzdiņa. Foto: Vidzemes TV
Valmieras novadā tagad piešķirs stipendijas rezidentiem un noteikumi paredz, ka pēc rezidentūras pabeigšanas ir jānostrādā vismaz trīs gadi Valmieras novadā.
“Tas varētu būt kaut kāds spērieniņš padomāt par Valmieru, noteikti”, – vērtē Elza Gruzdiņa, līdzīgs viedoklis arī Annai Vilcānei. “Es domāju, ka jā, it sevišķi tiem, kam ir grūtāk ar finansēm, ja vecāki nevar tik ļoti pabalstīt, tad tas nozīmē to, ka es varu studēt, ka ir kaut kāda palīdzība, bet nu tā atstrāde, ka tie trīs gadi…”
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) stāsta, ka bez jau esošajām kompensācijām jaunajiem ārstiem, ir iecere arī šajā ziņā.
Hosams Abu Meri, Veselības ministrs: “Mēs strādājam, mēs gribēsim atrast veidu, kā varētu, tā saucamās, lauku ģimenes ārsta piemaksas, vai arī kaut kādu koeficientu par to, ka strādā ārpus pilsētas, cik kilometrus, tur ir dažādas idejas”.
Vidzemes TV
Valmieras jaunās ģimenes ārstes gan arī atzīst, ka ir vēl daudz citu problēmu, kur būtu nepieciešams atbalsts, piemēram, iekārtojot, remontējot prakses vietu, kas abām jaunajām ārstēm nenācās viegli. Ir arī jautājumi, kas arī nav risināmi tikai pašvaldības līmenī, tas, kā uzsver Elza Gruzdiņa, ir arī aizvietotāju jautājums.
„Mums ir oficiāli jānorāda aizvietotājs, bet reāli praksē tas jau tā nenotiek, jo dakterim pēkšņi neuzrodas papildus 8 stundas dienā ar ko aizstāt otru praksi, tā ir ļoti liela problēma. Nu, atvaļinājumu laiku medmāsiņas kaut kā pārdzīvo un mēs savelkam tos galus, bet tajā brīdī, kad ir jāaiziet uz pusotru gadu dekrētā, nu tad, godīgi sakot, es nezinu nevienu ģimenes ārstu, kas būtu šo laiku tiešām izbaudījis, esot mājās ar bērnu, jo viņi skrien atpakaļ uz praksi. Es domāju, ka ģimenes ārstam pašam nebūtu jāmeklē sev aizstājējs, ka tam būtu jābūt kaut kā centrālāk organizētam. Tas nav godīgi, no vienas puses. Jā, mēs esam uzņēmēji, mēs pelnām sev naudu, bet no otras – valsts mums uzliek pienākumus, kuru nevienam citam uzņēmējam nav, tas būtu jārisina valstiskā līmenī”.
Savukārt Anna Vilcāne vērtē, ka valsts līmenī būtu jādomā, kā celt ģimenes ārsta profesijas prestižu. Lai arī šobrīd Valmieras pilsētā lielu bažu par ģimenes ārstu nodrošinājumu nav, tomēr tiek atzīts, ka problemātiska varētu būt situācija, kad pelnītā atpūtā dosies ģimenes ārsts, kuram Latvijā ir vislielākā prakse – ar vairāk kā 7000 pacientu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |