Vēstures liecības ne vienmēr atrodamas arhīvos – reizēm tās jāmeklē zem zemes. Zasas muižas parkā jau ceturto gadu turpinās arheoloģiskie izrakumi, kas var mainīt līdzšinējo priekšstatu par šīs vietas pirmsākumiem. Pētnieki meklē atbildes ne tikai par muižas attīstību, bet arī par to, kas šeit atradies pirms tās izveides.
Zasas muižas parks šovasar kļuvis par vietu, kur vēsture tiek ne tikai stāstīta, bet arī atklāta no jauna. Jau ceturto gadu šeit notiek arheoloģiskie izrakumi, meklējot atbildes uz jautājumiem, kurus gadsimtiem ilgi glabājusi zeme.
Foto: Jēkabpils novada teritorija no Ābeļiem līdz Kaldabruņai.
Ināra Valaine, Zasas bibliotēkas vadītāja: “Tās leģendas vai stāsti, vai atmiņas ir reizēm tik pretrunīgas, savstarpēji pārklājas, un nav iespējams neko precīzi saprast, kādas tās muižas ēkas bija, cik to bija. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem, pēc atrastajām lietām, tad arheologi un vēsturnieki šķetinās šo vēsturi.”
Šodien Zasas muižas parks Jēkabpils novadā plešas 23 hektāru platībā. Tajā ir vairākas ēkas, tostarp drupu fragmenti. Laika gaitā daudz kas ir zudis, arī rakstītajos avotos informācijas ir maz, zināms vien tas, ka muižā saimniekojušas trīs baronu dzimtas.
Ināra Valaine, Zasas bibliotēkas vadītāja: “Centrālā daļa. Šeit mēs redzam pēdējā barona Grēga celto vasaras kotedžu un tur mēs redzam pilsdrupas, bet, vai tās ir pilsdrupas, tas ir vēl atklāts jautājums.”
Apkopojot vairāku gadu rezultātus, arheologi secina, ka Zasas teritorija visticamāk bijusi apdzīvota jau 16. gadsimtā, iespējams, pat viduslaiku beigās.
Foto: Jēkabpils novada teritorija no Ābeļiem līdz Kaldabruņai.
Andris Šnē, vēsturnieks, arheologs, vēstures zinātņu doktors: “Ir šīs atsevišķās liecības, ka šeit ir pastāvējusi ēka pirms muižas perioda, kas ir bijusi aprīkota ar hipokausta krāsni – tas ir pietiekami dārgs un, kā teiktu mūsdienās, ne pārāk ergonomisks apsildes veids, bet tas bija ļoti izplatīts viduslaiku nogalē, un arī atsevišķas monētas norāda uz 16. gadsimta darbību šajā vietā.”
Pēc arheologu un vēsturnieku pētījumiem nākamais muižas posms ir uzplaukuma laiks 18. gadsimta otrajā pusē, kas saistīts ar Zasu dzimtu. Tad uz agrākiem pamatiem, visticamāk, tika uzbūvēta koka muižas ēka.
Andris Šnē, vēsturnieks, arheologs, vēstures zinātņu doktors: “Par to liecina arī ļoti daudz krāsns podiņu fragmentu. Daži no tiem pat ar izveidotu gada skaitli, kas ir saistīts ar 1670. gadiem, kad Heinrihs fon Zass, ar kuru arī saista Zasas muižas veidošanos, visticamāk arī tad uzbūvē gan šīs podiņkrāsnis, gan, iespējams, arī tajā pašā laika posmā uzbūvē arī šo muižas kungu māju.”
Foto: Jēkabpils novada teritorija no Ābeļiem līdz Kaldabruņai.
Izrakumos atrastas arī liecības par muižas iedzīvotāju dzīvesveidu, tostarp trauki un sadzīves lietas no Vācijas un Lielbritānijas, arī porcelāns un ūdens filtrēšanas trauki. Visi atradumi tiek nodoti Jēkabpils muzeja krājumam.
Inese Berķe, Jēkabpils Vēstures muzeja direktore: “Jāteic, ka tāda atsevišķa priekšmetu izstāde mums tuvāko divu gadu laikā nav paredzēta, taču nav izslēgts, ka, apkopojot, attīrot un izpētot šos krājuma priekšmetus, arī šāda izstāde varētu tapt.”
Arheologi cer, ka turpmākie izrakumi palīdzēs atklāt vēl vairāk šīs vietas noslēpumu un ļaus Zasas muižas vēstures stāstam kļūt arvien pilnīgākam.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |