Zilo karogu šogad saņem 13 peldvietas un viena jahtu osta

Ik gadu sākoties peldsezonai, labākajās pludmalēs tiek pacelts Zilais karogs, kas apliecina, ka peldvieta atbilst 33 starptautiskā līmeņa kritērijiem. Lai gan laika apstākļu ietekmē šodien vēl neviens karogs pludmalē netika uzvilkts, šo kvalitātes apliecinājumu Saulkrastos svinīgā gaisotnē saņēma trīspadsmit peldvietas un viena jahtu osta. Vēl trīs peldvietas saņēma nacionālo peldvietu sertifikātu.

Jau kopš 2014. gada Zilā karoga pludmale ir peldvieta “Centrs” Saulkrastos. Saulkrastu novada vecākais tūrisma speciālists Rimants Lūsis stāsta, ka ieguldītais darbs šo gadu laikā esot atmaksājies: “Zilais karogs nav tikai Latvijas līmeņa rādītājs, tas ir visas pasaules rādītājs, un, principā, ārvalstu tūristiem ir svarīgi zināt, ka šī pludmale ir droša, ka ir glābēji, ka ir pakalpojumi. Baltajā kāpā ir skaitītājs, kas regulāri parāda 700 līdz 900 000 skaitījumus, bet, tā kā tūrisma informācijas centrs atrodas pie Jūras parka, tad es teiktu, ka tur ir krietni vairāk cilvēku, un mums statistika rāda, ka ārvalstu tūristu skaits palielinās.”

Zilais karogs

Lai tiktu pie Zilā karoga, peldvietai jāatbilst 33 kritērijiem četrās kategorijās – ūdens kvalitāte, vides pārvalde, vides izglītība un drošība. Visvairāk Zilo karoga peldvietu šogad būs Liepājā, kur atrodas arī vienīgā Zilā karoga jahtu osta, kam seko Rīga. Nevienas Zilā karoga pludmales gan nebūs Jūrmalā. Vides izglītības fonda Zilā karoga programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme skaidro, ka Jūrmala šajā programmā neesot jau vairākus gadus: “Tas ir brīvprātīgs sertifikāts, un runa jau nav tikai par saņemšanu, bet gan par spēju, vēlmi un gatavību ieguldīt to darbu.” 

Tomēr lielākais prieks šogad esot par “Abragciema” pludmali Tukuma novadā, kura šogad atkal atguvusi Zilo karogu, jo viens ir iegūt, bet otrs – noturēt. “Abragciema” peldvietas Zilā karoga saņēmēja Agnese Mackeviča skaidro, ka ir jūtama engurnieku centība un ieguldījums: “Visu laiku centās, lai tā vide būtu droša, sakopta, bet, nu, acīmredzot, kāds kritērijs nebija atbilstošs, bet būtiski to izjust noteikti nevarēja.”

Vides izglītības fonda Zilā karoga programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme skaidro, ka, diemžēl, pēdējās sezonās var redzēt, ka Latviju sāk skart klimata pārmaiņu sekas: “Bet ne tādā veidā, kā mēs to sagaidām. Ar šiem ekstremālajiem laika apstākļiem, sevišķi upes peldvietām un arī piekrastē, kā mēs redzējām pēc Abragciema, ideālu standartu noturēšana kļūst aizvien izaicinošāka.”

Trīs peldvietas – Jelgavas valstspilsētas Lielupes labā krasta peldvieta, Limbažu novada peldvieta “Vārzas” un Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta saņēma nacionālo peldvietu sertifikātu, kas uzskatāms par pirmo soli Zilā karoga saņemšanai. Latvija Zilā karoga programmā iesaistījās 1998. gadā, un kā pirmā to saņēma Ventspils pilsētas pludmale.