Ziema vēl nav beigusies, bet pavasaris jau liek par sevi manīt – un tieši šis pārejas periods uz ceļa ir viens no mānīgākajiem. Slidens segums, migla, apžilbinoša saule un tehniskas nianses, kuras ikdienā mēdzam nepamanīt. Tāpēc šobrīd svarīgākais ir nevis steigties, bet paskatīties uz savu auto un braukšanu mazliet rūpīgāk – lai pavasaris uz ceļa nepārsteigtu nesagatavotus!
Ziema vēl nekur nav pazudusi. Ir arī kārtīga sniega kārta, un tas nozīmē, ka autovadītājiem jāpievērš pastiprināta uzmanība, braucot pa sasnigušām ielām un ceļiem. Ceļa malās veidojas sniega vaļņi, kuri var aizsegt redzamību.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts iezīmē: “Pilsētā sētnieki ļoti cītīgi strādā ar lāpstu un tos vaļņus padara vēl lielākus. Par nelaimi, tos padara lielākus tieši tajās vietās, kur ir gājēju celiņi, kur ir gājēju pārejas, izbrauktuves no pagalmiem. Līdz ar to rodas zināmas problēmas, ka varam arī nepamanīt gājējus, it sevišķi tos, kas ir tādi augumā pavisam mazi. Es domāju, šajā gadījumā skolniekus. Tādēļ autovadītājiem ir ļoti rūpīgi jāatceras tas, ka, tuvojoties gājēju pārejām, tuvojoties krustojumiem, tuvojoties dažādām izbrauktuvēm, jābūt ļoti, ļoti vērīgiem. Jāpārliecinās par drošību. Jāpārliecinās par to, vai tiešām pēc tā vaļņa kāds nav paslēpies, kurš uzskata, ka viņu tūlīt kāds laidīs.”
Redzamību ietekmē ne tikai sniegs uz ceļa, bet arī pats automobilis. Ziemā bieži tiek braukts ar daļēji notīrītiem stikliem, kas var radīt bīstamas situācijas – īpaši sliktas redzamības apstākļos.
Ilgstošs sala periods ir nopietns pārbaudījums arī automašīnu akumulatoriem. Šajā ziemā mīnusi turas nevis dažas dienas, bet vairākas nedēļas, un tas ietekmē pat salīdzinoši jaunus automobiļus.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts, atgādina: “Arī šiem supermodernajiem automobiļiem mums tomēr jāseko līdzi, vai akumulators ir uzlādēts vai gadījumā nebūs tāds brīdis, kad auto nevar palaist. Jo ilgstošāks ir šis izteiktais aukstuma periods, jo, protams, akumulatora baterijām tas ir grūtāks periods. Lai nesanāk tā, ka pasildījām sēdekļus un pēkšņi auto vairs “nelec”. Tas var iestāties diezgan pēkšņi. Ja dīzeļauto mēs to jūtam, ka tas akumulators vairs negriež, tad šiem modernajiem automobiļiem – elektroautomobiļiem, hibrīda automobiļiem – mēs īsti pat nepamanīsim to, ka tas 12V akumulators ir “nosēdējis”.”
Mūsdienu automobiļos akumulatora stāvokli ne vienmēr var noteikt pēc sajūtām. Atšķirībā no vecākiem auto, šeit vadītājs bieži nepamana brīdi, kad tas sāk izlādēties. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība automobiļa paziņojumiem gan vadības panelī, gan ražotāja lietotnē. Nevajadzētu paļauties uz īsiem braucieniem pilsētā, īpaši ziemā, kad vienlaikus tiek izmantotas vairākas komforta sistēmas – sēdekļu, stūres un logu apsilde. Ilgstošs sala periods akumulatoriem ir kritisks, tāpēc drošāk ir rīkoties savlaicīgi un uzlādēt akumulatoru, nevis gaidīt brīdi, kad tas pilnībā izlādējas.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts: “Ja automobiļa, īpaši – standarta benzīna vai dīzeļa – ģenerators ir darba kārtībā, tad viss ir normāli. Tad pilnīgi droši varam paļauties, ka ar akumulatoru īpašas problēmas neradīsies vismaz piecu gadu periodā. Jā, varbūt tā, ka tam ir jau kādi četri pieci gadi, kad varbūt uz rudens pusi, sākoties ziemai, vajag paveikt papildus darbiņus, to uzlādēt līdz galam, ne tikai ar automobilu, bet arī ar ārējo lādēšanas iekārtu.”
Tuvojoties pavasarim, satiksme kļūst īpaši mānīga. Laikapstākļi vairs nav stabili – dienā temperatūra ir virs nulles, bet vakaros un naktīs tā strauji krītas. Tieši šajā pārejas periodā autovadītājiem ātri jāpielāgojas pie braukšanas apstākļiem.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts, iezīmē:“Ja mēs pa dienu varam braukt ideālos laika apstākļos – viss ir jauki, saule spīd – tad, tiklīdz uznāks vakars, tiklīdz kaut kādā ēnas zonā nonāksim, tā uzreiz piesals. Tā slīdamība būs ļoti, ļoti pēkšņa. Tāpēc jau laikus jāsāk par šiem apstākļiem domāt. Ja mēs novembrī ļoti, ļoti cītīgi runājām par to, ka vajag ziemas riepas likt, ka tām jābūt ir četriem milimetriem, tad jāpaskatās, cik mums tagad ir tie milimetri riepā! Vai nav tā, ka pa ziemu tās ir nodilušas, un tieši tad, kad sāksies atkal šis kritiskais pavasara laiks, vai nebūs tā, ka slīdēs..”
Tuvojoties pavasarim, saule rīta stundās ir zema, autovadītājiem tieši acīs. Kad auto vēl nav kārtīgi iztīrīts pēc ziemas perioda, tad saulainās dienās nenotīrītais autostikls var ierobežot redzamību. Vienkāršs tests palīdz pārliecināties par stikla tīrību – nobraukt ar pirkstu pa stikla iekšpusi un paskatīties, vai palikušas svītras.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts: “Ziemā tā mēdz būt. Tas vienkārši lēnām aizaug ar putekļu kārtiņu. Ziemas laikā, kad saules nav, mēs to varam nepamanīt. Toties tanī brīdī, kad saule sāk spīdēt, tad tā putekļa kārta uz stikla var ļoti ierobežot redzamību. Stikls kļūst tāds pienains, necaurspīdīgs un atkal mēs kaut ko varam nepamanīt. Tāpēc tad, kad sākas šīs saulainās dienas, tad ir īstais brīdis, it sevišķi tanī brīdī, kad mums nākošnedēļ vai pat brīvdienās sola plusus. Tas ir īstais brīdis ņemt lupatiņu un to stiklu notīrīt. Jo pretējā gadījumā mēs riskējam, ka pavasara saulainajās dienās mēs šo to varam neieraudzīt, laikus nepamanīt.”
Ziemā riepu spiediens ir svarīgs, jo gumija kļūst cietāka, un pat nelielas gaisa noplūdes var ietekmēt automobiļa stabilitāti. Ja automobilis nav aprīkots ar spiediena sensoru, ieteicams vismaz reizi mēnesī pārbaudīt spiedienu degvielas uzpildes stacijā un pārliecināties, ka tas visās riepās ir vienāds.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts, skaidro: “Ja automobilim, piemēram, gadās tā, ka uz vienas ass riepas ir cietākas, bet uz, piemēram, aizmugurējās ir mīkstākas, tas automobilis kļūst tāds, kā tautā saka ļurīgs. Tas griezīsies vairāk, nekā mēs gribam, lai tas pagriežas, jo tās aizmugurējās riepas ļurkāsies uz vienu, uz otru pusi. Radīsies tāda sajūta, ka ir nemitīgi sānslīde. Katrā pagriezienā būs tāda sajūta, ka automobils sāk izslīdēt. Toties, ja arī priekšējās riepas būs pārāk mīkstas, tad tas automobilis būs ar tendenci negriezties tik, cik mēs gribam. Tātad vairāk ar tendenci iet taisni.”
Slidenos ziemas apstākļos bremzēšana prasa īpašu uzmanību un laicīgu reakciju. Ātrumu divkārt palielinot, bremzēšanas ceļš palielinās pat četras reizes. Ir svarīgi paredzēt bīstamās situācijas un braukt mierīgi, pielāgojot ātrumu un saglabājot kontroli pār automobili, īpaši pagriezienos un krustojumos.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts atgādina: “Ārkārtīgi svarīgi ir tad, kad tas auto sāk slīdēt, tad nepārreaģēt. Nesāk raustīt stūri līdz galam, uz vienu, uz otru pusi, bet, tātad, censties mierīgi, bez panikas – samazināt ātrumu, maigi piebremzējot, ja ir iespēja. Ja ir izveidojusies bīstama situācija, nu, veidojas avārijas situācija, tur gājējs izskries un vēl tālāk. Tanī brīdī nav jādomā. Tanī brīdī spiežam pedāli līdz galam – bremzējam. Tad bez kaut kādas domāšanas. Vienkārši spiežam, bremzējam. Automobiliem strādās ABS sistēma, strādās visa elektronika. Tas darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk apstātos.”
Pavasara periodā, kad dienas kļūst siltākas, bet naktis vēl ir aukstas, uz ceļiem bieži veidojas migla. Tā var parādīties pēkšņi, un tas rada lielu risku autovadītājiem. Objektus miglā redzam daudz tālāk, nekā tie patiesībā ir.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts, stāsta: “Daudziem automobiļiem – tiem, kuriem ir automātiskās dienas gaismas, tanī brīdī, kad deg šīs gaismas, aizmugurē nedeg pilnīgi nekas. Tātad, tur pat gabarīti nav ieslēgušies. Un, tiklīdz parādās šī migla, tad cilvēkiem ir manuāli jāpārslēdz uz tuvām gaismām. Un vēlams ieslēgt arī miglas lukturus, it sevišķi aizmugurē. Un otrs ir – tad, kad migla beidzas, ļoti svarīgi ir šos miglas lukturus izslēgt. Pretējā gadījumā, tie ļoti spilgtie, sarkanie lukturi var vienkārši apžilbināt aizmugurē braucošos.”
Uz ceļa bieži rodas bīstamas situācijas, kad vadītāji apdzen citus automobiļus, neievērojot distanci. Šādā nelielā distancē braukšana var turpināties pat vairākus kilometrus, un vismazākā bremzēšana priekšā var izraisīt pēkšņu avārijas risku.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts, iesaka: “Visdrošākā distance, ko rekomendē arī daudzās citās valstīs, ir divas sekundes. Ja mēs runājam par kaut kādiem attālumiem, tad cilvēkam uz aci noteikt attālumu ir ārkārtīgi grūti. Divas sekundes cilvēks ļoti efektīvi māk nomērīt. Ja redzam, ka priekšā braucošais automobilis pabrauc garām kaut kādai līnijai, bedrei, stabiņam, tad skaitām līdz divi. Ja mūsu automobilis tur nonāk ātrāk, tad distance ir nepietiekama.”
Ziema vēl turpinās, sniegs un ledus uz ceļiem joprojām rada riskus – redzamību var ierobežot gan sniega vaļņi, gan netīri stikli, gan pavasara migla. Autovadītājiem jāpievērš uzmanība akumulatoriem, riepu spiedienam un drošai distancei, kā arī jāpielāgo ātrums un bremzēšana slidenos apstākļos. Savlaicīga sagatavošanās un uzmanīga braukšana palīdz izvairīties no negadījumiem un saglabāt drošību uz ceļa!