Sniegs mūs kārtējo reizi visus pārsteidza nesagatavotus. Lai arī par dabas stihiju aizvadīto dienu puteni nu nekādi nenosaukt, tas pēc ilgiem laikiem parādīja, ka dabā eksistē un ar to jārēķinās. Liksim pie malas vārguļus, kuri vienā elpas vilcienā reizes desmit paguva pasūdzēties par netīrītiem ceļiem, celiņiem un piebraucamiem ceļiem. Protams, laukos daudzviet bija tā, ka bez traktora neiztikt, taču visur, kur ir jebkas ceļam līdzīgs, izbraukt varēja bez bēdu. Varbūt vienīgi nācās saprast, ka februāris ir ziemas mēnesis un braukšanas stils, ātrums un iespējas ir nedaudz savādākas kā jūlijā vai augustā.
Liksim mierā tos, kam viss ir slikti jau kopš piedzimšanas brīža. Optimists un veselīgi domājošs autovadītājs uzvilks siltu apģērbu, ielies termosā tēju un aidā dabas skaistumus lūkoties – aizsalušu jūru, sasalušu ūdenskritumu vai iesalušus asarīšus ezera ledus kārtā. Un tam visam vēl klāt ar baltu sarmu pārklāti koku zari, piesnigušas egles un kāds alternatīvi apdāvinātais, kurš nomainītu pārsisto riepu pametis teju vai ceļa vidū!
Noteikumi paredz, ka automobilim kopējā satiksmē jāpiedalās bez sniega krāvumiem uz jumta. Par to pat draud sods un dažs labs pie tāda arī ir ticis. Protams, te nav runa par dažām pūciņām, kas nejauši pielipušas kustības laikā, jo pat pie ātruma 50 kilometri stundā tikt pie sniega villainītes praktiski nav iespējams. Gaisa plūsma un citas fizikas stundās mācītas lietas tam pamatā, un to apstrīdēt ir bezjēdzīgi.
Cita lieta, ja izbraucam no stāvvietas vai pa piemājas pagalma vārtiem ar prāvu sniega kārtu uz jumta, motora pārsega un pat uz vējstikla. Nemaz nerunājot par redzamības trūkumu divās ar pirkstu izkasītās šaujamlūkās, pie uzsāktas gaitas un lielāka ātruma visa smagā sniega gūzma tiks parauta pa vējam un iedzīta aizmugurē braucošā transporta līdzekļa vējstiklā, kas jau visā nopietnībā uzskatāma par bīstamu avārijas situāciju.
Ziema ir ne tikai sniega balts pārvalks, bet arī slēpts drauds ikvienam autovadītājam. Dītailinga speciālisti, kuri ikdienā redz sekas pēc automobiļa atbrīvošanas operācijām no sniega gūsta, vienbalsīgi apstiprina – ledus un saspiestais sniegs uz virsbūves darbojas kā kluss, bet sistemātisks ienaidnieks. Cīņa pret to prasa nevis spēku, bet gan pareizu pieeju un fizikas procesu izpratni.
Bīstamība slēpjas nevis pašā ledus vai sniega klātbūtnē, bet to īpašībās un to, kādas reakcijas tas izraisa autovadītājā – bieži pārāk steidzīgu un rupju tīrīšanu.
Pirmkārt, jāapzinās, ka sniegs, īpaši tas, ko atnes vējš no ceļiem, nav tīrs un nevainīgs. Tas ir putekļu, smilšu, reaģentu, galvenokārt hlorīdu, un netīrumu suspensija. Sasalstot viengabalainā slānī, šīs daļiņas iesaldējas ledū, radot ideālu slīpēšanas materiālu. Reizēm pat agresīvāku par rupjāka grauda smilšpapīru!
Jebkurš mēģinājums mehāniski notīrīt šādu garozu ir līdzvērtīgs virsbūves apstrādei ar slīpripu. Pat tā dēvētā maigā sniega suka darbojas kā abrazīva švamme – rezultātā uz lakas paliek dažādu virzienu sīki skrāpējumi, kas pavasarī atklāsies kā duļķaini traipi, un zaudēts tik tīkamais krāsojuma spīdums.
Otrs kritisks aspekts ir mitrums, kas aizsāk elektroķīmisko rūsošanas procesu. Ledus vai sniega slānis ir cieta ūdens forma, kas ziemā ir ciešā un ilgstošā kontaktā ar laku. Tomēr bīstamākais ir temperatūras svārstību izraisītais mikroklimats zem sniega un ledus garozas – kondensāts, kas uzkrājas visur, kur vien var piekļūt. Ja ledū izšķīduši reaģenti, tie koncentrējas uz metāla virsmas mikroplaisās un švīkās, paātrinot koroziju desmitkārtīgi. Tas ir kā automašīnu visu ziemu turēt sālsūdens mērcē. Turklāt ledus darbojas kā kaitnieciska viela, kas bojā blīves un mehānismus – piemēram, elektriskos spoguļus, durvju rokturus, izbīdāmās antenas un simtiem citu mehānisko mezglu. Tas iekļūst durvju iekšpusē, bākas vāka un motora pārsega gumiju šuvēs, radot spiedienu. Nepārdomāta spēka pielietošana tīrīšanas laikā var deformēt eņģes vai sabojāt gumijas detaļas.
Sasalušie logu pacēlāji, pieķērušās slotiņu gumijas uz vējstikla – visi šie mehānismi cieš pārmērīgu slodzi, mēģinot pievarēt ledus pretestību.
Kā rīkoties gudri? Eksperti iesaka šādu algoritmu. Sāciet ar 10 līdz 15 minūšu salona iesildīšanu, ieslēdzot stiklu, spoguļu un sēdeklu sildītājus. Siltums no iekšpuses pakāpeniski silda metālu, vājinot ledus saķeri pie stikliem un blīvēm. Tad, lai noņemtu blīvo sniega cepuri no virsbūves, izmantojiet elastīgās plastmasas vai silikona sniega lāpstiņu ar gumijas malu. Mērķis nav skrāpēt, bet gan pakustināt sniega segas pamatnes plāksni – atrodiet malu uz jumta vai motora pārsega un viegli to paceliet.
Pēc iesildīšanās ledus bieži atlaižas lielos gabalos. Lai atbrīvotu pieķērušās logu slotiņas vai blīves, aizmirstiet par verdošu ūdeni no tējkannas – tas izraisa termisko šoku un plaisas stiklā. Lai gan arī gumijas blīves nebūs sajūsmā par šādu terapijas kursu un to sastāvs kļūs irdens.
Labāk der speciāls sprejs ar atledošanas šķidrumu ar zemu temperatūras slieksni. To izsmidzina uz blīvēm un stikla, radot ātru atkausēšanas efektu, kas saudzē gumiju. Tad ledu no vējstikla notīra ar mīkstu Plastikāta skrāpīti. Plastikāta un ne metāla – tas spēj atstāt nedzēšamas švīkas ne tikai lakā un krāsā, bet arī stiklā. Nemaz nerunājot par lukturu reflektoriem.
Šie soļi ne tikai saglābs automašīnas izskatu un vērtību, bet arī pagarinās tās mūžu. Ziema ir tests pacietībai, bet ar pareizo pieeju tā kļūst par īslaicīgu izaicinājumu, nevis postu. Atcerieties: maiga pretestība ir spēcīgākā aizsardzība pret dabas viltīgajiem uzbrukumiem.
Lai pilnībā aizsargātu automašīnu, uzmanība jāpievērš arī citiem aspektiem. Piemēram, pēc sniega noņemšanas uzreiz uzklājiet vasku vai keramisko vaska aizsardzības pārklājumu – tas radīs barjeru pret turpmāko mitrumu. Ja dzīvojat reģionā ar intensīviem reaģentiem, regulāri mazgājiet šasiju un riteņu arkas, lai novērstu sāls uzkrāšanos.
Praktisks piemērs: pagājušajā ziemā Rīgas centra dītailinga meistars stāstīja par klientu, kurš mēģināja sniegu notīrīt ar metāla lāpstiņu – rezultātā virsbūve bija pilna ar dziļām skrambām, kas prasīja pulēšanu 200 eiro vērtībā. Tik pat labi tie varētu būt arī tūkstoši, jo tas ir viens solis līdz auto pārkrāsošanai. Savukārt tie, kas izmantoja maigās metodes, saglabāja ideālu stāvokli.
Arī degvielas sistēma cieš no kondensāta bākā – aukstumā ūdens daļiņas nosēžas, sajaucoties ar benzīnu vai dīzeli, un bojā motoru. Lai to novērstu, izmantojiet stabilizētājus un pilnu bāku. Regulāra degvielas filtru maiņa aukstumā ir obligāta.
Ziemas kopšana nav tikai estētika – tā ir investīcija. Ar izpratni par fiziku un pacietību jūsu auto izturēsies kā karalis sniega valstībā, nevis kā upuris.
Latvijā, kur ziemas ir garas un sniegotas, autovadītāji ik gadu saskaras ar “balto ieslodzījumu”. Saskaņā ar CSDD datiem, ceļa reaģenti un sāls katru sezonu bojā tūkstošiem transportlīdzekļu. Par to liecina daudzie divnieki tehniskajās apskatēs, kas saistīti ar satiksmes drošībai svarīgu detaļu koroziju. Dītailinga eksperti brīdina: nepareiza tīrīšana paātrina nodilumu par 30 līdz pat 50 procentiem.