Pēc nesenā gadījuma Jēkabpilī, kur pilsētvidē tika pamanīts brūnais lācis, aktualizējies jautājums par sabiedrības un atbildīgo dienestu gatavību reaģēt situācijās, kad lielais plēsējs ienāk apdzīvotā vietā vai tiek sastapts dabā. Eksperti norāda, ka lāči, tāpat kā vilki un lūši, Latvijā vairs nav tikai īslaicīgi viesi. To skaits pieaug, un līdz ar to palielinās iespējamība šos dzīvniekus sastapt arvien biežāk.
Jūnija sākumā Jēkabpils iedzīvotājus pārsteidza negaidīts viesis – brūnais lācis. Lielais plēsējs pastaigājās starp dzīvojamām mājām, pa ielām un pagalmiem.
Foto: Ekrānšāviņš no Sadursme.lv aculiecinieka video
Lāči Latvijā kļūst arvien vairāk. Eksperti brīdina – tā vairs nav nejaušība. Plēsēji Latvijā vairs nav tikai īslaicīgi viesi.
Šāds gadījums liek uzdot tiešu jautājumu – cik esam gatavi šādām situācijām un vai vispār zinām, kā rīkoties?
Larisa, Jēkabpils iedzīvotāja, atzīst: “Es gan jau aizskrietu uz mājām kādam paziņot un viss.”
Jēkabpils iedzīvotājs Ainārs saka: “Konkrētajā gadījumā man bija zāģis rokās, kad viņš gāja garām.”
Raivis Ragainis, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LZP), atzīst: “Pieļauju, ka šobrīd lielākā daļa iedzīvotāju, kas ir Jēkabpilī, ir izlasījuši, ko darīt, ja saskaries ar lāci. Bet pirms tam tā nav bijusi vajadzība.”
Jēkabpils novada pašvaldībā norāda – šādos gadījumos nav iepriekš izstrādāta algoritma, kā rīkoties. Lēmumi tiek pieņemti ņemot vērā konkrēto apstākļu izvērtējumu. Šajā gadījumā iesaistīti tika tuvākie operatīvie dienesti. Raivis Ragainis, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LZP): “Tad respektīvi pašvaldības policija, Valsts policija darīja visu, lai lācim būtu pietiekoši brīvs ceļš iet prom no pilsētas un iedzīvotāji tiktu brīdināti.”
Konkrētajā gadījumā pašvaldība iedzīvotājus apziņoja, izmantojot skaļruņus, taču šī situācija izgaismojusi nepieciešamību uzlabot operatīvo brīdināšanu, piemēram, izmantojot šūnu apraidi. Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LZP) saka: “Alnis, kas pirms divām nedēļām bija ienācis pie Mego apļa, arī ļoti bīstams dzīvnieks, ja viņš ir satraukts vai nobijies, viņš arī var izdarīt ļoti briesmīgas lietas. Apziņošana, iedzīvotāju apziņošana ir tas, kas mums vajadzīgs uzreiz.”
Tomēr pašvaldībā atzīst – ne vienmēr apziņošana sniedz vēlamo rezultātu, jo mūsdienās cilvēkiem nereti svarīgāk šķiet notikumu nofilmēt. Tāpēc būtiski ir stiprināt sabiedrības izpratni, ka, sastopot meža dzīvnieku, svarīgāka par filmēšanu ir paša drošība.
Raivis Ragainis (LZP) uzsver: “Viņiem tas ir tūrisms, tur ir lācis, skriesim, skatīsimies, braukāja mašīnas, ar lielajām kamerām, pat filmēja. Tas noteikti neatvieglo darbu, bet padara šo lietu bīstamāku, jo tas lācis muka. Viņš muka, cik vien varēja no tiem cilvēkiem.”
Žurnāla “Medības” galvenā redaktore Linda Dombrovska sociālajos medijos uzsver: “Patiesībā gan Dabas aizsardzības pārvaldei, gan zinātniekiem vajadzētu veikt masveida kampaņas, it īpaši reģionos, kur ir lāči, lai skaidrotu cilvēkiem, ko šādās situācijās drīzāk nedarīt. Jo tas ir absurds – ierauga lāci un lec ārā no mašīnas. Un, ja lācis, piemēram, sēdētu ceļmalā, ilgāku laiku tur uzturētos dažādu iemeslu dēļ, tad, protams, būtu kaudze ar cilvēkiem, kas brauktu un tos lāčus barotu. Skrietu pakaļ ar pīrādziņiem un konfektēm.”
Arī sociālajos medijos publicētie video rāda, ka lāči Latvijā tiek manīti dažādos reģionos. Un tomēr jautājums – kāpēc dzīvnieki arvien biežāk nonāk cilvēku redzeslokā – ir aktuāls.
Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, skaidro: “Ir divas lietas. Viens, ka šo dzīvnieku skaitliski paliek vairāk un līdz ar to viņi izplatās, un cilvēki šobrīd atrodas, nu, teiksim tā, viņiem ceļā, jo izplatīšanas procesā viņiem vajag pārvietoties no jau apdzīvotām vietām uz mazāk apdzīvotām vai jaunām vietām. Un otrs – tie ir tehniskie līdzekļi, kā šie plēsēji tiek novēroti, jo liela daļa tās ir automātiskās kameras, liela daļa tie ir dažādas nakts novērošanas ierīces, bez kurām viņi vispār netiktu pamanīti.”
Rihards Miķelsons, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts, uzsver: “Neviens savvaļas sugu dzīvnieks speciāli neienāk. Un nav tas lāču skaits, kas izskan, ka 190 lāči varētu būt Latvijā, tas ir tādā populācijas atjaunošanās stadijā, un nav nekāda pamatota zinātniski ne savādāk runāt par šo populācijas ierobežošanu.”
Latvijā sastopamas četras no sešām Eiropas lielo plēsēju sugām – brūnais lācis, vilks, lūsis un pēdējos gados arī zeltainais šakālis.
Foto: ReTV
Eiropas Komisijas sagatavotajā informatīvs materiālā redzams, kā laika posmā no 2016. gada līdz 2023. gadam, piemēram, lāču skaits Eiropā palielinājies par 4,6%, un tieši Baltijas reģions ir viens no blīvākajiem.
Foto: Eiropas Komisija
Savukārt, vilku skaits Eiropā kopš 2016. gada pieaudzis par 35 %.
Foto: Eiropas Komisija
Eiropas Komisija uzsver – lielie plēsēji spēj pielāgoties cilvēka veidotai videi un var dzīvot ainavās, kur līdzās pastāv meži, lauksaimniecība un apdzīvotas vietas.
Par vilku uzbrukumiem aitu ganāmpulkiem ReTV Ziņās stāstām regulāri jau vairākus gadus. Šādi gadījumi dažādos Latvijas reģionos lauksaimniekiem rada ievērojamus zaudējumus. Arī aizvadītajā nedēļā Latgalē fiksēts kārtējais vilku uzbrukums aitām.
Foto: Raitis Vītols
Raitis Vītols, zemnieku saimniecības “Upmalas” pārstāvis, stāsta: “Tu jūties tāds bezspēcīgs, pats neesmu mednieks, pat ja esmu mednieks, tad nedrīkst neko darīt. Un es uzskatu, ka ir jābūt kaut kādam mehānismam, ka, ja tajā posmā, kad dzīvnieku ir aizliegts medīt, es neko izdarīt nevaru, tad ir jābūt kaut kādam kompensācijas mehānismam no valsts, kad valsts kompensē, jo valsts jau mums aizliedz medīt viņus un rīkoties.”
Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, skaidro: “Kāpēc viņi uzbrūk mājdzīvniekiem? Galvenokārt tāpēc, ka mājdzīvnieki nav pienācīgi aizsargāti, ja tie trāpās viņu ceļā, tad, protams, viņi kļūst par vieglu, ātru upuri.”
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts, uzsver: “Ja nav veikta prevencija, tad nav iespējams pieteikties kādai kompensācijai.”
Šobrīd vilki ir vienīgā lielo plēsēju suga, kuru Latvijā atļauts medīt, taču tas notiek stingri noteiktos termiņos un apjomos. Līdzīgi ir ar lāčiem Igaunijā, kur to izplatība ir daudz straujāka nekā Latvijā. Savukārt Polijā šobrīd tiek īstenots projekts, kura mērķis ir mazināt konfliktus starp cilvēkiem un brūnajiem lāčiem – veidotas speciālas reaģēšanas komandas, mazināta dzīvnieku piekļuve atkritumiem un veidota lāču uzraudzība.
Foto: Ržešovas Reģionālā vides aizsardzības direkcija (Polija)
Foto: Ržešovas Reģionālā vides aizsardzības direkcija (Polija)
Polijas Ržešovas Reģionālā vides aizsardzības direkcijas vadošais speciālists Łukasz Lis norāda: “Ar Tatrza Nacionālā parka ekspertu palīdzību un Valsts mežu dienesta darbinieku atbalstu izdevās noķert 8 no plānotajiem 18 lāčiem. Septiņiem tika uzliktas telemetrijas kaklasiksnas (4 tēviņiem un 3 mātītēm), kas ļauj precīzi sekot, kur lāči pārvietojas. Vienam jaunam lācim tika ievietots tikai mikročips, jo tā izmērs neļāva uzlikt kaklasiksnu.”
Foto: Ržešovas Reģionālā vides aizsardzības direkcija (Polija)
Foto: Ržešovas Reģionālā vides aizsardzības direkcija (Polija)
Redzot, ka Latvijā pieaug lielo plēsēju izplatība, varētu šķist, ka citas dzīvnieku sugas tiek apdraudētas un to skaits samazinās. Tomēr pētnieki norāda, ka situācija nav tik viennozīmīga.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks: “Faktiski tas plēsēju palielināšanās process ir sekas tās barības pieaugumam, jo mums, salīdzinot ar tādu diezgan tuvāku pagātni deviņdesmitajiem gadiem, kad tiešām bija kļuvis ļoti maz briežu dzimtas dzīvnieku, mežacūku, nu, teiksim tā, pārmērīgu medījumu rezultātā, plēsēju toreiz arī bija mazāk, tā kā mūsu pētījumi rāda, ka tas plēsēju skaits ir audzis un viņš proporcionāli audzis mazāk, kā, piemēram, stirnas, mežacūkas ir pieaugušas daudz straujāk nekā plēsēji, kam tā arī būtu jābūt.”
Skaidrs ir viens – lielie plēsēji Latvijā un Eiropā ir uz palikšanu. Šobrīd iespējams iezīmēt trīs galvenos virzienus, kuros jāstrādā jau tagad.
- Jāizglīto sabiedrība par to, kā uzvesties dabā. Ej kopā ar draugiem, trokšņo, lai dzīvnieks tevi dzird!
- Jāpielāgo ikdienas paradumi, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, lai mazinātu dzīvnieku pievilināšanu apdzīvotām vietām. Kā saka – ko atnesi, to aiznes!
- Speciālisti iesaka valstiskā līmenī veidot profesionālas reaģēšanas komandas, kas spēj rīkoties situācijās, kad šādi dzīvnieki nonāk pilsētvidē.
Jautājums šobrīd ir – ko darīt tālāk un kā sadzīvot ar mainīgo dabas realitāti, nodrošinot gan ekosistēmas līdzsvaru, gan cilvēku drošību? Pētnieki norāda, ka ceļš, kas šobrīd tiek iets, joprojām ir ar daudziem nezināmajiem, un uz daudziem jautājumiem atbildes var sniegt tikai laiks.
Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks: “Tas process jāskatās gadu simtu un gadu tūkstošu griezumā, lai saprastu, pie kāda plēsēju skaita mēs spējam ar viņiem sadzīvot, jo viena cilvēku mūža pieredze šeit ir par maz.”
Lai noskaidrotu, vai pēdējā laikā arvien biežāk novērotie lāči Latvijā ietekmē cilvēku ikdienas paradumus, sociālajos medijos veicām nelielu aptauju. Tās rezultāti parāda, ka viedokļi lielākoties dalās uz pusēm.
Foto: ReTV (veidots ar AI)
43% respondentu norādīja, ka lāču klātbūtne ietekmē viņu paradumus, piemēram, rada lielāku piesardzību, dodoties mežā vai maina atpūtas un brīvā laika aktivitātes. Savukārt 57% atzina, ka lāču klātbūtne viņu paradumus neietekmē un ikdienas ieradumi paliek nemainīgi.
Latvijas sabiedrībā šobrīd vērojama viedokļu plaisa par lāču populācijas apsaimniekošanu. Viena sabiedrības daļa pieprasa atļaut lāču medības, savukārt citi uzsver nepieciešamību aizsargāt un ļaut attīstīties dabiskajai populācijai.
Tāpat svarīgi atcerēties – sociālajos medijos jau šobrīd cirkulē mākslīgā intelekta radīts saturs par plēsējiem Latvijā. Tāpēc vienmēr kritiski izvērtēsim redzēto. Piemēram, arī šis foto, ko atradām sociālajos medijos, ir veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Foto: AI
Taču, ja sastapšanās ar lielo plēsēju tomēr notiek, speciālisti atgādina:
- saglabā mieru;
- neskrien;
- netuvojies;
- atkāpies lēnām;
- neprovocē;
- nebaro;
- pamet teritoriju;
- ziņo dienestiem!
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde