NASA, salīdzinot Mēness virsmas attēlus, atklājusi jaunu, aptuveni 222 metrus platu un 43 metrus dziļu krāteri. To izveidojis asteroīds vai komēta, kas Mēnesī ietriecās 2024. gada pavasarī. Pēc zinātnieku aplēsēm, tik liela sadursme uz Mēness notiek aptuveni reizi gadsimtā.
Krāteri pamanīja pētnieks Roberts Vāgners, kurš salīdzināja NASA zondes Lunar Reconnaissance Orbiter uzņemtos Mēness attēlus. Viņa uzmanību piesaistīja neparasts gaišs laukums ar tumšu apmali. Apskatot agrākos attēlus, kļuva skaidrs, ka šajā vietā Mēness virsma ir mainījusies. Gaišais laukums ir sadursmē apkārt izmestais materiāls, bet pašam krāterim dots nosaukums “McGetchin”.
Mēness virsma pirms jaunā “McGetchin” trieciena krātera izveidošanās. Foto: NASA
Attēli ļāva noteikt, ka sadursme notikusi laikā no 2024. gada 11. aprīļa līdz 22. maijam. Zinātnieki lēš, ka Mēnesī ietriecies aptuveni trīs līdz sešu stāvu ēkas augstuma kosmiskais ķermenis. Pētnieki pašu trieciena brīdi nav novērojuši — tā laiku viņi noteica pēc attēliem, kuros redzams, kā vieta izskatījās pirms un pēc sadursmes.
Vēl viens pārsteigums atklājās, izmērot virsmas temperatūru. Aptuveni 6,4 kilometru platā apvidū ap krāteri Mēness virsma naktī ir apmēram deviņus grādus vēsāka nekā apkārtējā teritorijā. Zinātnieki to skaidro ar sadursmē uzirdināto virsmas slāni: tas kļuvis irdenāks un sliktāk saglabā siltumu. Tātad trieciens pārveidojis daudz lielāku apvidu, nekā redzams, aplūkojot tikai krāteri.
Jaunais “McGetchin” krāteris un sadursmē izmestais materiāls uz Mēness virsmas. Foto: NASA
Šādi novērojumi palīdzēs saprast, kā sadursmes maina Mēness virsmu un ar kādiem apstākļiem tur nākotnē varētu saskarties pētnieku transportlīdzekļi.