Galvas smadzeņu asinsvada aneirisma var gadiem neizraisīt nekādas sūdzības, bet tās plīsums ir dzīvībai bīstams. Latvijas Neiroķirurgu biedrība aicina cilvēkus noskaidrot savas ģimenes slimību vēsturi: ja aneirisma vai tās plīsums bijis tuvam radiniekam, par to jāinformē ģimenes ārsts, lai izvērtētu individuālo risku.
Aneirisma ir lokāls asinsvada sieniņas paplašinājums. Neplīsusi tā bieži neizraisa simptomus un mēdz tikt atklāta nejauši, veicot izmeklējumu cita iemesla dēļ. Saskaņā ar Eiropas Insulta organizācijas vadlīnijām neplīsušas galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas sastopamas aptuveni 3% pieaugušo. Tas nenozīmē, ka katra aneirisma plīsīs, taču par tās esamību ir svarīgi zināt, lai ārsti varētu izvērtēt risku.
Īpašu uzmanību neiroķirurgi aicina pievērst gadījumiem, kad aneirisma vai tās plīsums bijis diviem vai vairākiem tuvākajiem radiniekiem – vecākiem, brāļiem, māsām vai bērniem. Eiropas Insulta organizācija norāda, ka šādās ģimenēs var apsvērt pārbaudes, lai noskaidrotu, vai aneirisma nav arī citiem ģimenes locekļiem. Ja zināms tikai par vienu saslimšanas gadījumu, par to tik un tā ir vērts pastāstīt ārstam, kurš izvērtēs arī pārējos riska faktorus.
“Ja vairākiem tuvākajiem radiniekiem, piemēram, mammai, tētim, brālim vai māsai ir bijusi galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma vai tās plīsums, šo faktu nedrīkst ignorēt. Cilvēks pats var justies pilnīgi vesels, taču tas nenozīmē, ka aneirismas nav,” uzsver Latvijas Neiroķirurgu biedrības valdes priekšsēdētājs, neiroķirurgs Kaspars Auslands.
Viņš skaidro, ka ziņas par ģimenes slimību vēsturi palīdz ārstiem precīzāk izlemt, vai un kad nepieciešama galvas smadzeņu asinsvadu pārbaude. Aneirismas rašanos un plīsuma risku ietekmē arī smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens. Paaugstināts risks var būt cilvēkiem ar atsevišķām iedzimtām slimībām, tostarp policistisku nieru slimību un noteiktām saistaudu slimībām.
Kā notiek pārbaude, un ko nozīmē atrasta aneirisma?
Galvas smadzeņu asinsvadus iespējams izmeklēt ar magnētiskās rezonanses angiogrāfiju jeb MRA vai datortomogrāfijas angiogrāfiju jeb CTA. To, vai izmeklējums ir vajadzīgs un kura metode piemērotāka, nosaka ārsts, ņemot vērā ģimenes slimību vēsturi, vecumu, veselības stāvokli un citus apstākļus.
Atrast aneirismu vēl nenozīmē, ka uzreiz būs nepieciešama operācija. Ārsti izvērtē tās izmēru, formu un atrašanās vietu, kā arī to, vai aneirisma laika gaitā mainās. Dažos gadījumos pietiek ar regulāru novērošanu, bet citos var ieteikt ārstēšanu, lai mazinātu plīsuma risku.
“Aneirismas plīsuma gadījumā mēs vairs nerunājam par profilaksi – tad jācīnās par cilvēka dzīvību un jācenšas mazināt asinsizplūduma radītās sekas. Savukārt, atklājot aneirismu laikus, mums ir iespēja izvērtēt tās plīsuma risku,” skaidro Latvijas Neiroķirurgu biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks, neiroķirurgs Egils Valeinis.
Kad palīdzība jāmeklē nekavējoties?
Aneirismas plīsums var izraisīt asinsizplūdumu telpā ap galvas smadzenēm. Viena no raksturīgākajām pazīmēm ir pēkšņas, ārkārtīgi stipras galvassāpes, kas sākas strauji un var būt stiprākās, kādas cilvēks jebkad piedzīvojis. Tās var pavadīt slikta dūša, vemšana, kakla stīvums, redzes traucējumi, apjukums, samaņas zudums vai pēkšņs vājums.
Ja parādās šādi akūti simptomi, nevajag gaidīt pierakstu pie ģimenes ārsta – nekavējoties jāzvana 113. Savukārt tad, ja sūdzību nav, bet ģimenē bijis aneirismas gadījums, pirmais solis ir par to pastāstīt savam ģimenes ārstam un kopā izvērtēt, vai nepieciešama tālāka pārbaude.