Kāpēc trauksmes brīdinājumi telefonos dažreiz pienāk vēl pirms drons nemaz nav šķērsojis Latvijas robežu, bet citreiz tie nepienāk nemaz, un ko pašreizējā hibrīdkara apstākļos patiesībā nozīmē pareiza rīcība trauksmes gadījumā un kāpēc arī iedzīvotājiem pašiem ir būtiski uzņemties atbildību par sevi un saviem tuvākajiem, to šoreiz skaidrosim rubrikā “Uzzini, pārbaudi, vērtē!”
Pēdējā laikā šūnapraides ziņojumi aizvien biežāk cilvēkus Latvijas pierobežā pamodina no naktsmiera un nu jau arī iejaucas ikdienas gaitās. Brīdinājumu dēļ par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu atcelti centralizētie eksāmeni skolās, nekursēja vilcieni.
Saņemot šos brīdinājumus, sabiedrība reaģēja dažādi. Citi uzskata, ka tas rada viltus paniku un stresu, bērni nevar pilnvērtīgi mācīties, ka trauksmēm nav pietiekama pamata un atbildīgie dienesti pietiekami nereaģē, tai pat laikā cilvēki paši jūtas bezspēcīgi un ne visi zina, kā pareizi rīkoties un kur smelties informāciju.
RTU Rēzeknes akadēmijas studente Signe Strode: “Ikdienā īsti nav novērojams, ka rēzeknieši satrauktos tad, kad atnāk brīdinājumi, jo visi turpina doties savās dienas gaitās un mierīgi staigā pa ielām.”
Daugavpils izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes karjeras izglītības metodiķe Santa Čeirāne: “Bērni, protams, ir dažādi. Citi bija mierīgāki, citi sanervozējušies. Kā jau katram tas stresa līmenis, tā noturība, tā izpratne par lietām.”
Rēzeknes novada zirgu sētas “Untumi” pārstāve Ligita Harčevska: “Naktsmītņu rezervācijas arī cilvēki slēdz. Bēdīgi ir šajā situācijā. Un tā mēs katru dienu skatāmies, mums rīt ir tāda ekskursija… zvanām, ja neesam saņēmuši jau no viņiem ziņu. Nē, piedodiet, mēs nebūsim.”
Šūnapraide Latvijā ir ieviesta kopš pērna gada 1. jūlija. Tas ir efektīvs un mūsdienīgs risinājums, kā sabiedrību brīdināt ārkārtas situācijās, jo paziņojumi pienāk uz katru telefonu, kurš atrodas apdraudētajā teritorijā, neatkarīgi no mobilo sakaru tīkla noslodzes. Daudziem gan rodas jautājums, kāpēc mūs brīdina jau tad, kad drons vēl nemaz nav šķērsojis Latvijas robežu, bet reizēs, kad tie jau ir nokrituši, brīdinājuma ziņa nemaz nepienāk.
“Mūsu pienākums ir brīdināt iedzīvotājus, ka šāds apdraudējums pastāv. Ja mēs redzam, ka tā drona trajektorija un uzvedība virzās tā, ka tas var nonākt Latvijas gaisa telpā, mūsu pienākums ir brīdināt iedzīvotājus. Ja mēs gaidīsim, kamēr tas šķērsos Latvijas gaisa telpu, tad pēc tam jau var būt par vēlu. Tāpēc laicīgā brīdināšana ir ļoti svarīga, neskatoties uz to, ka tas bieži rada dusmas, vilšanos un iztraucētu nakts miegu. Diemžēl tie droni ir nekontrolējami no mūsu puses, tāpēc mēs brīdinām, lai pasargātu no potenciāla apdraudējuma,” saka Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktore Guna Gavrilko.
Pulkvedis Māris Tūtins skaidro, ka līdz šim Latvijas teritorijā atrasti septiņi nokrituši droni. Pēdējie gadījumi fiksēti šomēnes. 7. maijā divi droni ietriecās tukšā naftas bāzē Rēzeknes pilsētā, bet 23. maijā drons iekrita un detonēja Drīdža ezerā Krāslavas novadā. Nacionālie bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi uzrauga gaisa telpu un ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzību uz austrumu robežas. Tomēr sensorus, kuri uzrauga mūsu gaisa telpu, var ietekmēt arī dažādi ārējie faktori, piemēram, laikapstākļi, bet dronu uzvedību – pretinieka rīcība.
NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks, pulkvedis Māris Tūtins: “Mums arī iepriekš ir bijuši diezgan daudz gadījumu, kad ar vienkāršiem elektromagnētiskās karadarbības rīkiem šie droni tiek virzīti prom no Krievijai svarīgiem objektiem, un tie sāk pilnīgi haotiski uzvesties. Ir reizes, kad tie tuvojas Latvijai un tad pēkšņi pirms pašas Latvijas robežas nogriežas atpakaļ Krievijā. Tās ir tās reizes, kad mēs jau nevaram prognozēt, kā drons lidos. Tāpēc mēs jau savlaicīgi sūtījām iedzīvotājiem oranžos brīdinājumus ar aicinājumu uz rīcību.”
Lēmumu par šūnapraides paziņojuma izsūtīšanu iedzīvotājiem pieņem Nacionālie bruņotie spēki, bet tehniski to izsūta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Līdz šim paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā izsūtīts 19 reizes.
“Lai tas notiktu ļoti ātri, esam vienojušies, ka mums ir divu kārtu autorizācija bruņotajos spēkos. Nacionālajos bruņotajos spēkos, kad tiek pieņemts lēmums par šūnapraides aktivizēšanu, viņi nosūta mums e-pastu un uzreiz praktiski vienlaicīgi arī zvana. Tas netiek rakstīts no nulles, e-pasta paziņojums jau ir iepriekš sagatavots automātiski. Šis process pārsvarā ir jau tik optimizēts tādā apjomā, ka tas var aizņemt citreiz minūti, citreiz divu minūšu laikā, bet pārsvarā pēdējā laikā ir bijis tiešām minūtes ietvaros,” skaidro VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Saņemot šūnapraides ziņojumu par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, tajā aicina ievērot divu sienu principu. Tas nozīmē, ka starp tevi un ārpusi jābūt vismaz divām nesošajām sienām. Tas var būt koridors vai vannas istaba. Sameklē šādu vietu savā mājā vai darba vietā jau laicīgi, aizver logus un durvis, netuvojies tiem! Tas sniegs papildu aizsardzību no triecienviļņa un šķembām. Ja pamani kādu lidojošu objektu, nekādā gadījumā to nefilmē, bet zvani 112!
Militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš: “Neviena pašvaldība, neviena valsts, neviens ministrs jums nedos izpratni par to, kas ir jādara krīzes situācijā, jo situācija katrā mājsaimniecībā ir dažāda. Dažāds attālums līdz skolām, dažādi dzīvokļi. Vienam ir pagrabs, otram nav pagraba, trešam vēl kaut kas. Šo situāciju ir jāmodelē, kamēr vēl ir mierīgi laiki, kamēr nav apdraudējuma, nevis jāimprovizē. Jāpārdomā, ko mēs darīsim, “ja”. Sabiedrība pamazām pielāgojas un pielāgosies šai jaunajai situācijai. Ir tāds teiciens “now normal” – jaunā normālā situācija. Tāpat kā mēs savā laikā apradām ar situāciju ar Covid un tiem ierobežojumiem, kas bija. Šī situācija saglabāsies, kamēr būs karš Ukrainā, un nekādi uzlabojumi nav gaidāmi, tikai varbūt kaut kas pasliktināsies.”
Militārais eksperts uzsver, ka armijas atbildība ir mūs brīdināt par iespējamu apdraudējumu, tomēr galvenā atbildība un rīcība ārkārtas situācijā gulstas uz katru mājsaimniecību un cilvēku pašu. Reāla gaisa apdraudējuma gadījumā izdzīvos tie, kuri laikus ir saņēmuši informāciju un atbilstoši rīkojušies. Tāpēc šī brīža apstākļos ir būtiski katrā ģimenē pārrunāt, kā tieši rīkoties, saņemot šūnapraides paziņojumu. Svarīgi šos jautājumus pārrunāt un izskaidrot bērniem, vecākiem cilvēkiem, lai katram ir skaidrs rīcības plāns.
Tomēr, lai pierobežas iedzīvotāju ikdienu nedaudz atvieglotu, Nacionālie bruņotie spēki kopā ar VUGD ir pieņēmuši lēmumu gaisa apdraudējuma gadījumā izmantot divu līmeņu šūnapraides paziņojumus. Ja drons tikai tuvojas Latvijas gaisa telpai vai ir aizdomas par to, turpmāk izsūtīs dzelteno brīdinājumu. Tas būs vien kā informējošs paziņojums un neprasīs tūlītēju iedzīvotāju rīcību. Bet, ja drons jau būs škērsojis Latvijas robežu, tad izsūtīs oranžo brīdinājumu, kas jau paredz konkrētu iedzīvotāju rīcību.
“Dzeltenais šūnapraides brīdinājums nenāks ar troksni. Ja jūs tālrunī būsiet uzlikuši klusumu vai vibrāciju, vai atstājuši skaņu, tad tas atnāks ar tādu paziņojumu, kāds ir uzlikts jūsu tālrunī. Tas nāks ar ļoti līdzīgu pīkstienu vai vibrāciju, kā nāk īsziņa. Tas uzreiz nesatricinās, bet jums būs iespēja paskatīties un izlasīt šo paziņojumu,” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Krīzes brīdī sociālo mediju vidē un Whatsapp grupās bieži sāk izplatīties dažāda veida dezinformācija par it kā jau redzētiem lidojošiem droniem un dažādiem notikumiem, kas patiesībā nemaz nav notikuši. Tie nereti ir mēģinājumi sabiedrību iebiedēt un radīt vēl lielāku paniku.
Mums kā sabiedrībai un katram individuāli ir jābūt spējīgiem šajā hibrīdkarā kritiski izvērtēt informāciju un krīzes brīdī to meklēt tikai uzticamos avotos – vietējā pašvaldībā, uzticamos medijos vai 112 lietotnē.