Bezpilota lidaparātu iespējamajos apdraudējuma gadījumos lielākais izaicinājums aprūpētājiem, sociālo aprūpes centru un slimnīcu darbiniekiem ir nogādāt drošā vietā cilvēkus ar kustību traucējumiem un gulošus klientus. Pagājušā gadsimtā būvēto ēku durvis ir pārāk šauras, lai pa tām izstumtu funkcionālo gultu, bet gandrīz visos slimnīcu un aprūpes centru gaiteņos ir logi. Daudzām ēkām nav arī pagrabu.
Arī Latvijā aizvien biežāk saņemam šūnapraides brīdinājumus. Saņemot oranžo brīdinājumu jāseko nekavējošai rīcībai – jāizmanto divu sienu princips, kas dzīvokļos visbiežāk ir vannasistaba vai tualete. Aizvien biežāk dzirdot aicinājumus šūnapraides brīdinājumus uztvert nopietni, satraukumu izjūt arī Lienes mamma, kuras kopā ar meitu mīt nelielā dzīvoklītī, kurā ”divu sienu” principam atbilst tikai vannasistaba vai tualete.
Lienes mamma Santa: ”Man meita ir pilnībā guloša. Es nevaru viņu viena pati ne piecelt no gultas, ne nonest lejā. Izstumt no dzīvokļa ar visu gultu arī es viņu nevaru. Es nezinu, kāds būtu risinājums šādā situācijā.”
Mazkustīgi un guloši cilvēki visbiežāk sastopami sociālās aprūpes centros, tāpēc devāmies uz Valsts sociālo aprūpes centru (VSAC) ”Zemgale”, kam jau praksē ir nācies saņemt šūnapraides brīdinājumu.
VSAC ”Zemgale” direktors Kristaps Keišs: ”Arī Valmieras novadu skāra paziņojums, kur mums atrodas viena no filiālēm – Rūja. Tajā brīdī mēs sapratām, ka mums ir jārada arī savs algoritms, ko mēs arī izdarījām. Mums ir gulošajiem un mazkustīgajiem nopirkti evakuācijas palagi. Tas nozīmē, ja mums viņš ir jāevakuē no istabiņas un ar funkcionālo gultu to nevar izdarīt, tad jāevakuē ar evakuācijas palagiem.”
VSAC ”Zemgale” Iecavas filiāles sociālā aprūpētāja Andra Vasariņa mums nodemonstrē, kā darboties ar evakuācijas palagu, kurš ikdienā uzklāts zem gultas matrača: “Tas katram klientam ar lencēm ir saregulēts. Mēs paņemam lenci no vienas un otras puses, kad klients guļ, piesprādzējam. Tad te ir velkamais, ņemam ar visu matraci, klients ir piesprādzēts, un velkam ārā un mierīgi evakuējam.”
Iecavas filiālei ir arī patvertnes statuss, jo pagrabstāvā, kur ikdienā atrodas darbinieku kabineti un konferenču zāle, gaitenī logu nav, bet zālē ir īpaši veidoti logi. Citos stāvos ”divu sienu” principu gan var ievērot tikai daļēji, jo gaiteņu galos ir logi. VSAC ”Zemgale” direktors Kristaps Keišs skaidro, ka ”katrā filiālē ir atšķirīga situācija, bet kopumā ievērot ”divu sienu” principu mēs varam. Ir vietas, kur gaiteņi ir ļoti piemēroti, ir vietas, kur gaiteņu galos ir logi, bet nodrošināt ir iespējams.”
Vēl sarežģītāka situācija ir slimnīcās, kam jānodrošina nepārtraukta darbība, bet kurās ir daudz pacientu. Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes loceklis Rinalds Muciņš atzīst, ka izaicinājumu ir daudz, ”jo slimnīcas, sevišķi pēdējā laikā, ir būvētas ar plašiem logiem, cilvēkiem patīkamu vidi, un šobrīd tas sāk izvērsties par iespējamo draudu gan dronu, gan citu izaicinājumu priekšā, tāpēc mēs pārskatām iespējas. Tas ko mēs šobrīd redzam, drošākās vietas, kur patverties ir slimnīcu koridori.’‘
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) šonedēļ veikusi arī aptauju. Visas atbildes vēl neesot saņemtas, bet saņemtās liecinot, ka aptuveni trešdaļai slimnīcu drošās vietas ir apzinātas un dokumentētas, pusei — tikai daļēji, un daļai šāda apzināšana vēl nav veikta. Tomēr sarežģītākais jautājums esot pacientu pārvietošana.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |