Iedzīvotāji un pašvaldība pretojas Balvu slimnīcas pārveidei

Veselības ministrija sabiedriskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā nodevusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību. Ministrijā norāda, ka slimnīcu spēja nodrošināt pakalpojumus ir tieši atkarīga no ārstniecības personāla un esošā situācija rāda, ka slimnīcās tā trūkst. Jau šobrīd ir slimnīcas, kuras nenodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstošā apmērā, tādēļ nepieciešams līdzšinējo kārtību pārskatīt. Ministrija plāno pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu. Plāns paredz, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās, neatkarīgi no to līmeņa.

Balvu novada pašvaldība šomēnes gan sāka parakstu vākšanu par Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāra saglabāšanu, jo pašvaldības rīcībā bijusi informācija, ka Balvu slimnīcu iecerēts pārveidot par dienas stacionāru. Un šonedēļ Saeimas priekšsēdētājai iesniegti vairāk nekā septiņi tūkstoši Balvu un Gulbenes novadu iedzīvotāju paraksti pret Balvu slimnīcas darbības ierobežošanu. 

Balvu slimnīca.

“Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ir III līmeņa ārstniecības iestāde, kurā šobrīd kopumā strādā vairāk nekā 350 cilvēku, nodrošinot darbu septiņos obligātajos profilos. Visu diennakti te pieejama arī neatliekamā medicīniskā palīdzība. Reaģējot uz Veselības ministrijas plāniem slimnīcu reorganizēt, no diennakts stacionāra to pārveidojot par dienas stacionāru, Balvu iedzīvotāji skaidri izteikušies par vēlmi slimnīcu saglabāt esošajā funkcionalitātē.

Jānis Trupovnieks, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LZP): “Šobrīd ir jūtams, ka Veselības ministrija sāk šaubīties un rūpīgāk analizēt tos plānus, kādi viņiem bija iedomāti. Mēs atrodamies tādā reģionā, kur visas reģionālās slimnīcas atrodas no mums ļoti tālu, un mēs aprēķinājuši esam, ka, lai cilvēks nokļūtu līdz kādam citam pakalpojumu sniegšanas punktam, var paiet divas ar pusi, pat trīs stundas.”

Aija Tirole, Balvu slimnīcas galvenā māsa: “Nodaļas ir noslogotas, ir pietiekoši daudz visās nodaļās. Mēs gribam strādāt, mēs gribam darba vietas, un mēs gribam sniegt cilvēkiem neatliekamo palīdzību. Mēs esam pierobežā, un mēs visi gribam dzīvot.”

Balvu slimnīcas uzņemšanas nodaļa – vieta, kur tiek sniegta neatliekamā palīdzība visā diennakts garumā.

Slimnīcas pastāvēšana esošajā funkcionalitātē nepieciešama arī tādēļ, ka iedzīvotāju fonds pierobežā strauji noveco, kas nozīmē lielu senioru pacientu skaitu. Balvu novada domes priekšsēdētājs uzsver arī stacionāra nozīmību Austrumu pierobežas kontekstā, norādot, ka tās ir drošības garantijas vairāk nekā 52 tūkstošiem cilvēku. Šobrīd uzsāktas sarunas arī ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministriju par to, ka Balvos arī nepieciešama bruņoto spēku klātbūtne.  

Jānis Trupovnieks, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LZP): “Mēs atrodamies visu ceļu krustpunktā un tajā pašā laikā mums nav neviena militārā formējuma. Ja ir bruņotie spēki, tad tie nav viens, divi, desmit cilvēki, tas ir lielāks krietni skaits, un Balvu slimnīca ir būvēta tajos laikos, kad tika paredzēts, ka viņa var izturēt, iespējams, pat atomkaru, ka viņai pagrabos ir iespējamas gan operāciju zāles, gan citas dažādas telpas priekš pakalpojumu sniegšanas un dažādām citādām manipulācijām, kas, teiksim, kara un apdraudējuma apstākļos ir vajadzīgas.”

Iedzīvotāju atsaucība, vācot parakstus pret iespējamo slimnīcas reorganizāciju, bijusi tikpat liela, cik iesaistoties pašvaldību vēlēšanās – parakstījušies vairāk kā 7000 iedzīvotāju.  Veselības ministrija savu komentāru sniedza rakstiski. 

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa: “Veselības ministrija izprot iedzīvotāju satraukumu par iespējamām izmaiņām slimnīcu tīklā. Vēlamies uzsvērt, ka šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu pārveidošanu. Diskusijas ar slimnīcām un pašvaldībām tiek turpinātas.”

Veselības ministrija arī norāda, ka neatkarīgi no slimnīcas līmeņa, tiek plānots, ka visās ārstniecības iestādēs paredzēts nodrošināt palīdzību akūtu traumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumā 24 stundu režīmā visu nedēļu. Tiks arī stiprināta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai pacienti, kam nepieciešama augstāka līmeņa ārstēšana, savlaicīgi nonāktu piemērotā slimnīcā.   

Jāpiebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa saņemtos iedzīvotāju parakstus nodos Saeimas Finanšu un budžeta un Sociālo un darba lietu komisijām, Ministru prezidentei un veselības ministram, paužot, ka šajā laikā, kad aktuāla ir drošība, šai situācijai ir jārada risinājums.

Savukārt, Veselības ministrija vēl informē, ka slimnīcām ārējās robežas tuvumā, pievērsīs īpašu uzmanību, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nepārtrauktību. Un šobrīd sabiedriskajai apspriešanai nodotais ziņojus “Par slimnīcu tīklu” paredz arī ieviest kvalitātes rādītājos balstītu finansēšanas sistēmu un paredzēt ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā.