Augstās dobes ir iemantojušas savu popularitāti dažādu iemeslu dēļ, bet galvenokārt jau laikam tieši tāpēc, ka tām piekļūt un darboties ērti ir gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan tiem, kuriem pieliekšanās ir problemātiska.
Dārzkopības institūta agronome Linda Grāvīte rāda vienpadsmit dažāda izmēra un augstuma dobes: “Tam platumam arī ir nozīme, cik tu vari ar rokām aizsniegt neguļoties pāri dobei, bet ne tikai veciem cilvēkiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, arī bērniem šeit ļoti patīk. Viņi var visu aiztikt, meklēt kaut ko.”
Augstās dobes katrs var izveidot tik augstas, cik pašam tīk, un arī audzēt tajās varot praktiski visu. Dārzkopības institūta dārzā augstajās dobēs aug dažādas garšvielas, turklāt dobes veidotas tematiski.
“Visās dobēs ir garšaugi un ārstniecības augi, un tie ir miksēti. Šeit ir ārstniecības lupstājs, kas ir gan kā garšviela, gan ārstniecības augs. Sierāboliņš, kurš jau ir nobeidzies, tas ir vairāk kā garšviela. Ir arī citronzāle. Jā, tā ir netradicionālāka mūsu dārziem, bet pa sezonu tā izaug un to arī var sakaltēt. Smaržot smaržo, bet pēc garšas vārpata kas vārpata,” stāsta Linda Grāvīte.
Augstajā dobē lieliski aug arī ikdienā biežāk lietotie garšaugi, tāpēc Linda to nosaukusi par virtuves dobi.
“Te ir gandrīz viss, ko var vajadzēt no tādām vienkāršām garšvielām. Pētersīļi, baziliks, rozmarīns. Tur bija arī sīpoli un ķiploki. Varbūt nedaudz netradicionālāk, bet te ir koriandrs. Vieniem kolēģiem garšo sēklas, citiem lapas, kamēr tās ir maziņas. Te ir arī pāraugušas dilles.”
Vienā dobē šeit aug gan viengadīgie, gan daudzgadīgie augi, un tad rodas jautājums, ko ar šo dobi darīt rudenī.
Agronome skaidro: “Ļoti labi aug arī vērmeles, dievkociņš, estragons. Un ļoti labi pārziemo augstā dobē neko nesedzot. Tikai nogriež to augšējo daļu, kas ir nokaltusi. Tur jau var redzēt, ka apakšā nāk jaunas lapiņas. Pagājušajā gadā ar visu lielo aukstumu ziemā mēs neko nesasedzām, un lielākā daļa daudzgadīgo augu šeit arī pārziemoja. Aptuveni metru augstumā skaitās tas lielākais aukstums, bet es domāju, ka pārziemo tāpēc, ka šeit ir diezgan biezi dēļi, diezgan mitra kūdra, jo mēs to neatstājam sausu arī uz ziemu. Arī, piemēram, ja uzsniga sniegs, es ņēmu sniegu no kupenām un liku, lai to kūdru mitrinātu, jo arī tad vairāk izsalst, ja kūdra paliek sausa.”
Kā stāsta Linda, bez problēmām augstajā dobē aug arī dārzeņi, taču košumkrūmus un rozes institūtā neesot mēģinājuši audzēt, bet teorētiski tai nevajadzētu būt problēmai. Turklāt augstās dobes vislabāk esot veidot nevis pavasarī, bet tagad – rudenī.
“Augsto dobi iesaka veidot tādā kā pīrāgā, kad sāk ar tādiem materiāliem, kas sadalās tikai gadu laikā – zari, kritušie koki. Tos sazāģē pēc vajadzīgā izmēra un liek apakšā. Tad nāk lapas, salmi, pļauta zāle. Tas arī ir materiāls, kas ar laiku noārdās, pēc tam komposts un virsū substrāts.”
Institūtā izmēģināta arī tā saucamā bezatlikumu tehnoloģija, kad, veidojot augstās dobes, otrā dzīve tika dota jau izmantotiem materiāliem. “Mūsu gadījumā mums nebija zaru un koku, tāpēc mēs izmantojām salmus, ar ko ziemā sedzām vīnogas. Tos likām pašā apakšā. Tad mums ir izlietotā kūdra, kas palika pāri no zemeņu audzēšanas maisos. To ielikām šeit iekšā, tad ir mūsu pašu komposts, zāle un virsū kūdras substrāts,” stāsta agronome.
Jāpiebilst, ka augstajai dobei nav dēļu apakšas. Dēļu vietā tur ielikts koka režģis, uz kura uzklāts ģeotekstils. Tāpat dobē var klāt kartonu no izlietotām kastēm. Kā plusus augstajām dobēm agronome min to, ka daudzgadīgie augi pavasarī sāk zaļot agrāk nekā parastā dobē. Arī nezāles augot mazāk, bet mīnuss esot tas, ka augstās dobes jālaista biežāk.