No septembra Vidzemes slimnīcā, sadarbībā ar Stradiņa universitātes slimnīcu, uzsākts jauns pilotprojekts kardioloģijas pacientu aprūpei. Tā galvenā būtība nav jaunas tehnoloģijas vai telpas, bet gan skaidri sakārtots pacienta ceļš pēc lielajām sirds operācijām un manipulācijām. Izrakstoties no universitātes slimnīcas, reģiona iedzīvotājam uzreiz tiek nodrošināts konkrēts veselības uzraudzības plāns visam nākamajam gadam.
Vidzemes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Kristīne Tiltiņa uzsver, ka modelis nodrošina skaidrību pašam pacientam: “Pēc šīm manipulācijām pacientam, jau izrakstoties, tiek piedāvāts konkrēts plāns — kad, kur un cikos viņam ir jābūt. Lai nav tā, kā šobrīd diezgan daudz esam dzirdējuši un paši piedzīvojuši: tālāk vai nu ģimenes ārsts domā, kad un ko darīt, vai pašam jāmeklē ārsti un izmeklējumi. Projekta būtība ir atvieglot šo ceļu, lai pacientam ir skaidrs, kas ar viņu notiks tuvākā gada periodā.”
Šāda saskaņota pieeja ļauj savlaicīgi pieteikt valsts apmaksātos pakalpojumus, apejot ilgās gaidīšanas rindas, kurās pacients citkārt varētu pazaudēt veselībai dārgo laiku.
“Principā tas, kas konkrētam pacientam būs nepieciešams, ir noteikts, balstoties uz tādu algoritmu, kuru ir izstrādājuši ārsti. Ārsts, kurš izrakstīs pacientu, jau noteiks, ka šim konkrētajam pacientam pēc tik un tik ilga laika ir nepieciešama kardiologa vizīte, pēc tik ilga laika ehokardiogrāfija, tik un tik bieži ir elektrokardiogramma, un tad tiek iekļauti arī dažādi citi izmeklējumi, kā veloergometrija vai arī tādi vienkāršāki, kā vienkārši iešanas tests. Kā mēs saprotam, gaidīšanas laiki uz ambulatoriem pakalpojumiem ir tādi, kādi ir, un rindas ir garas. Ja uzreiz, rakstoties ārā no slimnīcas, nepiesaka vizīti, iespēja dabūt pakalpojumu konkrētajā periodā ir ļoti maza,” skaidro Tiltiņa.
Plānots, ka koordinatori no abām slimnīcām pa tiešo sazināsies un saskaņos katra pacienta ierašanos Valmierā. Projekta provizoriskais apjoms ir ap 200 kardioloģijas gadījumu.
Paralēli kardioloģijai projektā paredzēts iekļaut arī insultu pārcietušos reģiona iedzīvotājus, lai apzinātu viņu vajadzības pēc akūtā ārstēšanas posma.
“Un tad tajā kontekstā vēl nav tik konkrēts algoritms, plāns, grafiks, kā mēs rīkosimies, bet tur šobrīd pagaidām tādā pētījuma formātā mēs veiksim tādas kā telefona intervijas pacientiem, kuriem ir bijis insults pirms sešiem mēnešiem, un tad mēģināsim saprast, kāds ir viņu stāvoklis – vai viņiem ir nepieciešama kaut kāda palīdzība, lai tiktu pie veselības aprūpes pakalpojumiem, un, iespēju robežās, iekļausim viņus arī šajā projektā, kas arī atvieglotu viņiem to ceļu,” stāsta Tiltiņa.
Šobrīd finansējums pilotprojektam atvēlēts līdz gada beigām, taču, tā kā pilns novērošanas cikls paredzēts gada garumā, slimnīca cer uz tā pagarināšanu. Veiksmīga iznākuma gadījumā šādu pacientu pēctecīgās aprūpes modeli nākotnē varētu ieviest visā Latvijā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |