Spriež par primārās veselības aprūpes pieejamības stiprināšanu Latgalē

Latgalē uzsākts reģionālo vizīšu cikls par primārās veselības aprūpes stiprināšanas iespējām. Pagājušajā gadā apstiprinātais plāns paredz īstenot virkni pasākumu – ir paaugstināts ārstu prakšu uzturēšanas maksājums, ieviesta samaksa par ārsta aizvietošanu prombūtnes laikā, piešķirts finansējums papildu darbinieka algošanai, pilnveidota lauku piemaksas noteikšana praksēm reģionos un citi. Šogad turpinās darbs pie rezultatīvo rādītāju izstrādes, kā arī jauno ārstu piesaistes valsts apmaksātajai medicīnai un ārstu motivēšanas darbam reģionos. 

“Attālumi, lai mēs aizbrauktu līdz mājas vizītēm Latgales reģionā, ir daudz lielāki, un pieejamība pie citiem speciālistiem ir daudz grūtāka. Pats par sevi tas prasa lielākas izmaksas. Diemžēl bezdarbs Latgalē arī ir viens no lielākajiem,” pauž ģimenes ārste Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente.

Latgales reģionā strādā 140 ģimenes ārstu, kuri aprūpē vairāk nekā 230 tūkstošus pacientu. Šajā gadā 15 ģimenes ārstu prakses jau ir izrādījušas gatavību slēgt līgumu ar rezidentiem, lai nodrošinātu darba vietas apmācības laikā. Reģiona specifikas dēļ, kas saistās ar mazāku iedzīvotāju daudzumu un blīvumu, ģimenes ārstiem gan bieži vien ir problemātiski iegūt nepieciešamo pacientu skaitu. Nākotnē to varētu risināt, atverot vairāk feldšerpunktu un piesaistot darbam gan ārstu palīgus, gan arī personas bez medicīniskās izglītības darbu administrēšanas jomā.

“Ārsts var būt attālināti – tā dara arī Somijā un Zviedrijā – ārsts attālināti, bet ir mediķis, kas var palīdzēt,” piebilst Hosams Abu Meri.

“Nākotne neizskatās sevišķi laba. Sevišķi mēs vēl esam pierobeža, kur nacionālās drošības jautājums ir būtiski svarīgs,” piebilst Līga Kozlovska.

“Mēs strādājam kopā ar Aizsardzības ministriju. Drīz arī gribam uztaisīt pilotprojektu Latgalē par medicīnas noturību, kur ir ģimenes ārsts, slimnīca, NMPD un aizsardzība, lai saprastu, kā mēs varam menedžēt, ja ir krīzes situācija. Tas mums liek arī domāt par mobilo veselības punktu,” uzsver Hosams Abu Meri.

Šobrīd jau tiekot nodrošināts mobilais zobārstniecības pakalpojums bērniem reģionos, taču,  runājot par ģimenes ārstiem, aktuāls jautājums ir arī par viņu vidējo vecumu.

“Vairāk nekā viena trešā daļa, drīz jau mēs runāsim par pusi, no visiem ģimenes ārstiem ir pensijas vecumā,” norāda Līga Kozlovska.

Jānis Petrāns, ģimenes ārsts: “Man ir bejis praksī, ka gimenis uorsts, kurai ir 52 godi, izavielejuos puortraukt, jei soka, es jyutūs izdagusi, es jyutūs nūgurusi. Cyts, pīmāram, struodoj 70 godu, i soka, es jyutūs labi, maņ vāļ ir spāks, es vāļ pastruoduošu, deļ tuo tys vacums navtys nūteicūšais. Mes varom pasceit jebkurš nu myusim, cik vacs jis jyutās, i tys jau ir tys ruodeituojs.” 

(Tulk. – “Man ir bijis praksē, ka ģimenes ārste, kurai ir 52 gadi, izvēlējusies pārtraukt darbu. Viņa saka – es jūtos izdegusi, nogurusi. Cits, piemēram, strādā 70 gadus un saka – es jūtos labi, man vēl ir spēks, es vēl pastrādāšu – tāpēc vecums nav noteicošais. Jebkurš no mums var pateikt, cik veci jūtamies, tas jau ir tas rādītājs.” 

Pacientu skaits vienam ģimenes ārstam ir atkarīgs no darba vietas, bet vidēji pilsētvidē tie ir ap 1500 pacientu. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka līdz šī gada beigām Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests radīs risinājumu ģimenes ārstu lauku piemaksai, kā arī samazinās birokrātiju, atvieglojot ģimenes ārstu slodzi. Savukārt pašvaldības kopā ar ministriju un Rīgas Stradiņa universitāti proaktīvi uzrunās jaunos ārstus darbam reģionos.