Bērnu veselības pamati – uzturs, kustības un ekrānu laika kontrole

Runājot par bērnu un pusaudžu veselību, jāatzīst, ka liela nozīme ir ne tikai iedzimtībai, bet arī ikdienas ieradumiem, tostarp ļoti svarīgas ir pilnvērtīgas, daudzveidīgas un regulāras maltītes.

Ārste-pediatre Anna Cimermane uzsver, ka skolas vecuma bērnu uzturā noteikti jāiekļauj tādas barības vielas kā olbaltumi, ogļhidrāti un tauki. “Ogļhidrāti ir mūsu galvenais enerģijas avots. Pamatā tos gūstam no pilngraudu produktiem, graudaugiem, arī augļiem un dārzeņiem. Olbaltumvielas jeb proteīns ir “būvmateriāls” audiem, ādai un muskuļiem. Tos varam uzturā saņemt, iekļaujot ēdienkartē liesu gaļu, zivis, olas un piena produktus. Un trešā svarīgā sastāvdaļa augoša bērna organismam ir tauki. Mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes, kas ir tādos produktos kā augu eļļas, avokado, riekstos, sēklās, arī olās, treknās zivīs.”

Tāpat mūsu reģionā īpaši svarīgi ir uzņemt D vitamīnu un tādus mikroelementus kā kalcijs, dzelzs un magnijs, kas ir būtiski imunitātei un augšanai. Viena no biežākajām vecāku pieļautajām kļūdām ir brokastu izlaišana, kas bērnam skolā rada nespēku un koncentrēšanās grūtības, kā arī pārmērīga produktu lietošana ar pievienoto cukuru. Saldumi rada tikai īslaicīgu enerģijas lēcienu, kam seko straujš kritums, nogurums un atkārtota izsalkuma sajūta.

Līdz ar sabalansētu uzturu, neaizstājamas ir kustības, un pediatre atgādina par Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, kas paredz skolas vecuma bērniem aktīvi darboties vismaz stundu katru dienu. Šī stunda var sastāvēt no vairākām īsākām aktivitātēm, piemēram, pastaigām, spēlēm laukumā vai peldēšanas.

“Par to noteikti ir jāpiedomā, jo mūsdienās mēs esam vairāk pakļauti mazkustīgam dzīvesveidam,” uzsver A. Cimermane. Vienlaikus gan jāseko līdzi, lai nerastos fiziskā pārslodze gadījumos, kad dažādu treniņu, sporta nodarbību var būt par daudz. Ja pusaudzim parādās izteikts nogurums, miegainība vai zūd motivācija apmeklēt nodarbības, vecākiem tam jāpievērš uzmanība un nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar ārstu.

Kritiski ārste vērtē viedierīču lomu bērna ikdienā, norādot, jo vēlāk sāk tās lietot, jo labāk, un sākumskolas vecumā noteikti jābūt laika ierobežojumam un vecāku kontrolei. “Pasaules pediatru organizācija rekomendē šajā vecumā tikai stundu dienā un tikai kvalitatīvi pavadīt kopā ar vecākiem šo laiku pie viedierīcēm – vai tas būtu mācību nolūkos vai kāda izglītojoša multfilma. Noteikti jāizvairās no ātras satura maiņas, kas var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās problēmas. Laika ierobežojums ir ļoti svarīgs, lai bērnam būtu pauzes, kad izkustēties, atpūtināt acis.”

Pusaudžiem pieļaujamais laiks ir līdz divām stundām, primāri izglītības nolūkos un arī ievērojot atpūtas pauzes. Īpaši bīstami viedierīces lietot agrīnā vecumā, pirms bērns sācis runāt vai staigāt, jo tas var izraisīt runas attīstības aizturi un uzvedības traucējumus, iztrūkstot dzīvajai komunikācijai un acu kontaktam, kas ir neaizstājams posms veselīgā bērna attīstības procesā.