Hormonu līdzsvars – sievietes labsajūtas pamats

Sievietes emocionālā un fiziskā labsajūta ir ļoti cieši saistīta ar hormonālo veselību. Tā būtiski ietekmē daudzas organisma funkcijas, tajā skaitā vielmaiņu, enerģijas līmeni, reproduktīvo sistēmu, miega kvalitāti, ādas un kaulu veselību. Hormonu disbalanss var izraisīt hronisku stresu un nogurumu, arī dažādas saslimšanas, un par biežāk sastopamajām stāsta SIA “Dinsbergas klīnika” vadītāja ginekoloģe Inta Dinsberga.

Endometrioze – bieži neatzīta un sāpīga saslimšana

Nopietna un hroniska, estrogēna atkarīga saslimšana ir endometrioze, kas veidojas, ja dzemdes iekšējā slāņa endometrija šūnas iziet no savas vietas un veido sakopojumus citos orgānos. Visbiežāk olnīcās, olvados, vēderplēvē vai pat zarnās. „Visi šie sakopojumi pēc būtības ir hormonāljutīgi, tātad tāpat kā endometrija šūnas sievietes cikla laikā sajūt hormonu svārstības. Arī tur notiek menstruācijām līdzīga reakcija, tikai šīm asinīm nav kur izplūst. Tās paliek turpat, un veidojas saaugumi, sāpes, iekaisuma procesi.” Ārste uzsver, ka visbiežākā simptomātika ir sāpes. Par endometriozi var liecināt sāpes pirms menstruācijām, to laikā vai starp tām, sāpes dzimumdzīves, urinācijas vai defekācijas laikā, kā arī smērējoši izdalījumi cikla vidū vai neauglība. Ceļš līdz diagnozei nereti ir ilgs, jo simptomi ir izplūduši un pacientes mēdz kautrēties par tiem runāt, tādēļ ir būtiski atklāti apspriest visas sūdzības ar ginekologu.

„Noteikti ir jānāk, jārunā par šiem simptomiem, nedrīkst tos atstāt bez ievērības. Jo ātrāk mēs tiksim pie diagnozes, jo veiksmīgāka un ne tik sarežģīta būs ārstēšana.” Ārstēšana ir kompleksa, izmantojot gan dažāda veida hormonālos preparātus, nereti operējot. „Operācijas var būt arī samērā sarežģītas. Ja ir iesaistīti blakus esošie orgāni – zarnas, vēderplēve, urīnpūslis, tad bieži vien piedalās ne tikai ginekologi, bet tiek veidota multidisciplināra komanda.” Tiesa, tā kā endometrioze ir hroniska saslimšana, pilnīgu izārstēšanu apsolīt nevar. Pēc terapijas, arī pēc operācijām tā mēdz atgriezties. Tomēr, savlaicīgi uzsākot ārstēšanu, noteikti var samazināt simptomus un maksimāli saglabāt reproduktīvo funkciju.

Policistisko olnīcu sindroms – bieži nediagnosticēts risks

Cita nopietna, ginekoloģiski endokrinoloģiska saslimšana ir policistisko olnīcu sindroms (PCO), kas skar līdz pat 10% populācijas, taču lielā daļā gadījumu netiek savlaicīgi diagnosticēts. Tas ietekmē sievietes dzīves kvalitāti daudzos līmeņos, tostarp traucējot menstruālo ciklu un reproduktīvo funkciju, kā arī negatīvi ietekmējot vielmaiņu, insulīna līmeni un psihoemocionālo stāvokli. „Ja to neārstē, tā gadu gaitā var novest pie otrā tipa diabēta. Tā ir ļoti nopietna sievietes veselības problēma.” Par PCO, pirmkārt, liecina neregulārs menstruālais cikls, mēnešreižu var nebūt pat pusgadu un ilgāk. Tāpat PCO var būt iemesls tam, ka sievietei neiestājas grūtniecība. Ārste atzīst, tā kā arī PCO ir hroniska saslimšana, to nevar izārstēt pilnībā.

„Dažkārt ir pacientes, kurām visu mūžu ir jālieto noteikti medikamenti, lai uzturētu menstruālo ciklu. Tomēr ļoti daudz savā labā var izdarīt arī sieviete pati. Pirmais un galvenais, ar ko vajadzētu sākt – normalizēt ķermeņa masas indeksu, ievērot pareizu, veselīgu dzīvesveidu, uzturu, un bieži vien ar to arī pietiek,” pieredzē dalās I. Dinsberga. Smagākos gadījumos nepieciešama papildus endokrinologa, dermatologa vai psihologa konsultācija.

Kad veikt hormonālās analīzes

Vaicāta, vai un kad ikvienai sievietei vajadzētu veikt hormonālās analīzes, ārste teic, ka tās par sievietes veselību var pastāstīt ļoti daudz. Tās vajadzētu veikt, ja ir traucēts cikls, arī slikta pašsajūta. „To noteikti vajadzētu darīt pēc 40 gadu vecuma, īpaši, ja menstruālais cikls sāk svārstīties. Tad varam saprast, ko dara olnīcas, kādas ir to rezerves, vai tās strādās vēl ilgi, vai tieši otrādi.”

Hormonu līdzsvars – labsajūtas pamats

Hormoni tiešā veidā diktē sievietes labsajūtu – estrogēns nodrošina ādas un matu skaistumu un sievišķību, progesterons pasargā dzemdes iekšējo slāni no pārmērīgas sabiezēšanas, savukārt androgēni jeb vīrišķie hormoni ir būtiski enerģijai, darbaspējām un seksualitātei. Lai gan androgēnu ietekme uz ādu mēdz būt individuāla un reizēm nevēlama, kopumā pareizs hormonu līdzsvars ir pamats sievietes veselībai, tādēļ svarīgi ir neignorēt simptomus un laikus vērsties pēc speciālista palīdzības.