„Pastaigas – mans adrenalīns”

„Sāciet ar mazumiņu, un redzēsiet, ka varat,” tā pievērsties fiziskām nodarbēm citus aicina bijusī pediatre un ģimenes ārste Vija Supe-Ābele Viņa vairākus gadus ir pelnītā atpūtā un ar prieku nododas vienai no iemīļotākajām nodarbēm – nūjošanai.

SKAISTI IR PAT LIETŪ

V.Supe-Ābele bijusi aktīva jau skolas laikā: piedalījusies sacensībās, skrējusi garās distances. „Biju arī šķēršļu pārvarētāja. Vēlāk, kad strādāju, meklēju veidus, kā kustēties. Laiku aizņēma arī koris Ventava. Kad pienāca laiks doties pensijā, prioritātes mainījās – bija jāpalīdz pieskatīt mazbērnus.”

Būdama ārste, viņa arī pacientiem ieteikusi būt aktīviem. „Bija tādi, kuri labprātāk gribēja, lai izrakstu sauju zāles, jo tās atrisināšot visas problēmas. Cilvēki absolūti nemēģināja uztvert to, ko saku. Bet pamatā veselība ir mūsu pašu rokās. Ir tādi, kuri ar šo ideju aizraujas, bet ātri vien pietrūkst motivācijas turpināt.”

Nūjošanu Vija izvēlējusies dabiski – tas ir veids, kā saglabāt fizisko formu, esot tuvāk dabai un sev. „Man patīk doties pastaigās vienai. Man ir savs ritms, savas domas, vēroju dabu, katru reizi ieraugu zaķus, stirnas, klausos putnus. Eju arī dienās, kad līst. Mani tas netraucē, man tas pat patīk.” Dabā Vija dodas trīs līdz piecas reizes nedēļā no rītiem, nūjo vidēji desmit kilometrus, un tas ilgst līdz divām stundām. Viņai ir savs iecienītais maršruts gar Veckuldīgas pilskalnu aiz Lapsām. „Pēc pastaigas vienmēr jūtu gandarījumu. Tas ir mans adrenalīns – pozitīvā atkarība.”

Vija novērojusi, ka nūjošana un pastaigas kļūst arvien populārākas: „Redzu jaunās māmiņas ar ratiņiem, jauni cilvēki skrien, vairāki staigā ar suņiem. Viena jauka kundzīte man aizrādīja par slīdošiem zābakiem, norādot, ka sevi jāuzpasē, un ieteica man iegādāties labākus apavus.”

NE LUKSUSA LIETA, BET IERADUMS

Bijusī ģimenes ārste skaidro, ka regulāras fiziskās nodarbes uzlabo sirds un asinsvadu, arī locītavu veselību un kavē novecošanos: „Ja locītavas nekustina, sāļi un sausums padara tās neelastīgas. Vienā brīdī vienkārši vairs nevari pakustēties.”

Vija uzsver, ka lielus ieguldījumus tam nevajag: „Nūjošanai nav vajadzīgs nekas dārgs, arī vingrošanai ne. Mājās var izdarīt vienkāršus vingrinājumus. Tā ir vēlme, nevis naudas jautājums.” Pašu gan vairāk aizrauj aktīva darbība – viņai mierīgā vingrošana ir par lēnu. „Bet tas nenozīmē, ka tā nav vajadzīga. Tieši otrādi – īpaši gados vingrot vajadzētu tāpēc, lai saglabātu kustīgumu. Es to apzinos, tikai sevi jāpiespiež.”

Iesācējus Vija mudina sākt ar mazumiņu, ar vēlmi sevi pārvarēt: „Kustības katru dienu dažas minūtes – tas ir labi. Ja šodien spēsi piecas minūtes, rīt jau desmit. Ir svarīgi sevī ieklausīties un slodzi pakāpeniski palielināt. Jāatceras, ka jābūt uzmanīgam, ja ir līdzsvara traucējumi vai citas veselības problēmas. Bet svarīgākais ir darīt!”