Pirmās palīdzības sniegšana – prasmes un zināšanas, ko vērts apgūt

Neliela trauma mājās, pēkšņa saslimšana darba vietā vai nopietns negadījums uz ielas. Ar dažādām neparedzētām situācijām varam saskarties ik uz soļa. Tāpēc vērts aizdomāties par to, cik esam gatavi reaģēt, vai zinātu, kā rīkoties, ja kādam līdzcilvēkam pēkšņi ir nepieciešama mūsu palīdzība.

Biedrības “Latvijas Sarkanais krusts” sertificēta pirmās palīdzības pasniedzēja Alise Jonāte uzsver, ka pats galvenais šādās situācijās ir neapjukt un nebaidīties doties palīgā. “Vienmēr ir iespēja piezvanīt neatliekamajai palīdzībai un pakonsultēties. Ja mēs paši nezinām, tad varam konsultēties ar kādu, kurš ir spējīgāks palīdzēt un ieteiks, kā pareizāk rīkoties – pašam uzsākt kādas darbības vai gaidīt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ierašanos.”

Ja dodamies palīgā paši, vispirms jāpārliecinās, ka vide ir droša un arī mūs pašus nekas neapdraud. “Ja redzam asinis, uzreiz domājam, kā sevi pasargāt, lietojam ūdensnecaurlaidīgus cimdus. Ja nepieciešams uzsākt atdzīvināšanas pasākumus, lietojam gan cimdus, gan elpināšanas masku. Ja nekā no tā visa nav, esam radoši, piemēram, cimdu vietā varam izmantot plastmasas maisiņus, kas, protams, nav bojāti vai netīri. Birojā varam izmantot dokumentu kabatiņas, kas ir ļoti laba alternatīva.”

Tāpat arī brūces aizspiešanai būtu jāizmanto sterili materiāli no pirmās palīdzības aptieciņas, tomēr, ja tādi nav pieejami, var izmantot tīru virtuves dvieli, vai, piemēram, kreklu. Vienlaikus jāatceras, ka elpināšanas masku gan nevar aizvietot ar ko citu. Ja tās nav, tad cietušajam, kurš ir bez samaņas, veic tikai sirds masāžu.

Vaicāta, cik sabiedrība ir zinoša par pirmās palīdzības sniegšanu, speciāliste atzīst – situācija varētu būt labāka. Protams, nozīmīgi, ka šīs prasmes apgūst cilvēki, kam tas nepieciešams autovadītāja apliecības vai kādu speciāli atļauju saņemšanai, tomēr īpašs prieks par tiem, kas piesakās apmācībām, jo vēlas reiz iegūtās zināšanas atsvaidzināt. “Grupās var sastapt arī ļoti ieinteresētus cilvēkus, kas vēlas saprast, iemācīties, lai vēlāk tiktu galā savās dzīves pieredzēs. Man kā pasniedzējai to ir vispatīkamāk dzirdēt, ka šie cilvēki ir gājuši, darījuši un palīdzējuši.”