Starp populārām diētām un organisma vajadzībām

Izvēle par labu noteiktam uztura veidam, vai tas būtu veģetārisms, vegānisms vai populārā keto diēta, bieži vien ir saistīta ne tikai ar ētiskiem apsvērumiem, bet arī ar vēlmi uzlabot veselību, tomēr katra krasa pārtikas produktu izslēgšana sevī slēpj nopietnus riskus. Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas centra uztura speciāliste Linda Federa skaidro atšķirības starp dažādiem uztura veidiem.

“Veģetārietis ir cilvēks, kas no uztura izslēdz dzīvnieku izcelsmes produktus. Tas iedalās sīkāk – ir, piemēram ovoveģetārs uzturs, kad tomēr tiek izmantotas olas, bet nav piena produktu. Ovolaktoveģetārs – gan olas, gan pienu izmanto. Un tad nu visekstrēmākais variants ir vegānais uzturs, kad pilnībā tiek izslēgti visi dzīvnieku izcelsmes produkti, tajā skaitā arī medus.”

Uztura speciāliste atzīst, ka galvenie izaicinājumi, izvēloties kādu no šiem uztura veidiem, ir nodrošināt organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Olbaltumvielām, dzelzi, B12 vitamīnu, kalciju un omega-3 taukskābēm. “Ja iedzīvojamies šo uzturvielu deficītā, tad, protams, var attīstīties kādas veselības problēmas,” stāsta L. Federa, uzsverot, ka nav pareizi salīdzināt, piemēram, olbaltumvielas, ko satur dzīvnieku un augu izcelsmes produkti, pākšaugi.

“Salīdzina šīs olbaltumvielas un skatās – līdzīgi. Tad kāpēc izvēlēties gaļu? Bet tas viss nav tik vienkārši! Olbaltumvielas, kas nāk no dzīvnieku pasaules, ir bioloģiski augstvērtīgākas un organisms tās var daudz labāk izmantot. Ar augu valsts olbaltumvielām tā gluži nav, bet veidojot šīs dažādo olbaltumvielu kombinācijas, mēs varam iegūt pilnvērtīgu olbaltumu. Līdz ar to, es gribu uzsvērt – tas nav tik vienkārši, tikai ciparos skatīties.”

Tāpat ir ar dzelzi, jo dzīvnieku valsts produktos esošais divvērtīgais dzelzs uzsūcas daudz labāk nekā augu valsts dzelzs, kas organismam vēl ir papildus jāsašķeļ, līdz ar to uzsūkšanās ir grūtāka. Īpaši dramatiska situācija var izvērsties ar B12 vitamīnu, kas dabīgi pieejams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Šī vitamīna trūkums var izraisīt nopietnus hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, turklāt deficītu bieži vien izdodas diagnosticēt novēloti. Līdzīgi riski pastāv attiecībā uz kalciju, kura trūkums mazina kaulu blīvumu un veicina osteoporozi, kā arī omega-3 taukskābēm, kas ir būtiskas iekaisumu mazināšanai. Lai gan organisms spēj minimāli sintezēt nepieciešamās taukskābes no čia sēklām vai valriekstiem, šis process ir neefektīvs salīdzinājumā ar treknu zivju lietošanu uzturā.

Olbaltumvielu trūkums savukārt var ietekmēt visas orgānu sistēmas, hormonālo fonu un imunitāti, kas ir īpaši bīstami bērnu augšanas un attīstības periodā. “Šie ir tādi pieci pamatpunkti, kam ļoti jāpievērš uzmanība, ja izvēlamies kādu no veģetārā uztura veidiem. Jā, var regulāri veikt analīzes, tomēr arī tas nav tik vienkārši. Piemēram, B12 vitamīna trūkumu var diagnosticēt diezgan vēlīni, tas process ir diezgan ilgs. Arī olbaltumvielas, ja sāk krist muskuļu masa, paiet laiks, bet, ja process ir iesācies, tas nav labi,” atzīst L. Federa.

Pretējā galējība ir ketogēnā jeb keto diēta, kas mūsdienās kļuvusi populāra kā tievēšanas metode, lai gan sākotnēji zinātniski izstrādāta tikai epilepsijas lēkmju mazināšanai bērniem. Pārmērīgs gaļas un tauku patēriņš rada augstu sirds un asinsvadu slimību, aterosklerozes un infarkta risku, ko veicina palielināts holesterīna un piesātināto taukskābju līmenis. Īpaši tas attiecināms uz pārstrādātu gaļu, kurā esošais sāls un nitrīti rada paaugstināta asinsspiediena risku un citas veselības problēmas.

Kopumā uztura speciāliste norāda – visa pamatā ir sabalansētība. Atteikties no noteiktiem produktiem ir pamatoti tikai medicīnisku iemeslu dēļ, piemēram, ja ir laktozes nepanesība, tad jāizslēdz piena produkti, vai podagra, kad jāsamazina gaļas patēriņš, taču arī tad mērķis ir uztura līdzsvarošana.