Nekas neparasts nebūs tad, ja ziemas laikā uz taisna ceļa pie vienmērīga ātruma sajutīsim automobilī vibrāciju. Te gan nebūs prātīgi visu norakstīt uz ziemu, jo neviens nav atcēlis riepā tā saucamo “burbuli”, nozudušu balansēšanas atsvariņu un pat nedaudz vaļīgāk kļuvušu riteņa skrūvi. Tātad pārliecināties par vibrācijas iemeslu noteikti vajadzētu visā nopietnībā! Nav nekas patīkams uz šosejas pie ātruma 90 kilometri stundā vērot, kā viens no četriem mūsu automašīnas riteņiem izraujas vadībā un pārliecinoši ripo braucamrīkam pa priekšu. Izklausās smieklīgi, taču šāda situācija ir ļoti bīstama.
Tomēr ziemā viens no tradicionālākajiem vibrācijas iemesliem ir ledus vai riteņu diskos iesprūduši un sasaluši sniega kukuržņi. Reizēm nebūt ne tik lieli, lai tas liecinātu par gaidāmām problēmām, tomēr problēmas būs, ja mēs šādās reizēs noslinkosim.
Viena lieta, ja pēc tālāka ceļa ledus skulptūras izveidojas riteņu arkās. Tās aug arvien lielākas, sāk traucēt grozīt stūri, līdz beidzot strīķējas gar riteni visu ceļu. Vispirms jau tā ir drošība, jo kritiskā situācijā stūres rats var neizpildīt mūsu komandas perfekti vai neizpildīt nemaz. Uz slidena ceļa seguma tādi gadījumi labākā gadījumā beidzas ceļmalas kupenā. Sliktāko scenāriju katrs var izdomāt pats.
Lai gan daudz jaunās paaudzes autobraucēju uzskata, ka ar šādu problēmu galā tikt nav tik vienkārši un spēriens ar kāju ir barbariska izturēšanās pret auto, pieredzējis šoferis noteikti tieši tā atrisinās radušos situāciju un turpinās ceļu.
Skaidra lieta, ka spert, kur pagadās nav laba ideja, taču, filigrāni trāpot pa sasalušo ledus un sniega veidojumu, nekādus bojājumus nodarīt tā lāga pat nevar. Ja tomēr kādam šī metode šķiet cietsirdīga vai pat vardarbīga, tad palīdzēs tuvākā auto mazgātava, jo ar ūdens strūklu ledus gabals atkusīs un ar blīkšķi nokritīs. Vienīgā blakne – lielākos mīnusos varam palikt ārpusē vai ar robu izplēst aizsalušo durvju blīvējamo gumiju.
Svešķermeņi riteņu diskos ir nopietnāka situācija. Jo lielāks tas ir, jo lielāka vibrācija būs jūtama. Turklāt vibrācija var mainīties atkarībā no ceļa seguma un braukšanas ātruma. To, protams, var paciest, taču šāda pacietība var pārvērsties prāvos tēriņos automobiļa ritošās daļas remontā. Arī no braukšanas drošības situācija nav tā vēlamākā.
Ar graciozu kājas spērienu pa riteni šoreiz nebūs līdzēts. Ko darīt un kā būt? Mēģināsim tikt skaidrībā pie speciālistiem.
Vienkāršākais un drošākais variants – pagaidīt siltumu. Varbūt ne gluži vasaru, bet siltumu, kas atrodams mums tuvumā. Iebraucam garāžā vai siltā autostāvvietā, pēc dažām stundām ledus pats atkūsīs un izkrītīs. Tas ir visdrošākais risinājums, nekādu risku diskiem. Ja nu vien aizrādījums ar slotas kātu no stāvvietas apsaimniekotāja – vēlams savus ledus klučus auz sevis novākt vai vismaz pastumt sāņus, lai tie netraucētu pārējiem.
Dzīve ir pārsteigumu pilna, un ne vienmēr pa ķērienam gadās iespēja siltā stāvvietā atrasties ilgi un dikti. Te varētu mēģināt rīkoties citādāk. Atrast siltu vietu veikala pazemes stāvvietā, degvielas uzpildes stacijā ar jumtu vai jebkur citur. Paņem līdzi karstu ūdeni termosā vai citā traukā un uzmanīgi, pa mazām porcijām liet uz ledus. Nevis uz diska metāla daļām, bet ledus gabaliem. Pirmkārt, ātrāk izkusīs. Otrkārt, karstais ūdens ar temperatūras kontrastu nenodarīs pāri lakai un krāsai.
Alternatīva – atkausēšanas aerosols. Tas pats, kas teju vai visur nopērkams vējstikla atsaldēšanai. Dārgāk, bet drošāk un vienkāršak.
Citi izmanto pieredzi un prasmes, atbrīvojoties no ledus klučiem diskos brauciena laikā. Brauc normāli kādus 30 kilometrus un ik pēc pieciem kilometriem apstājas, lai ar skrāpi, slotu, plastmasas āmuru vai ko tamlīdzīgu atsistu ledus gabalus no riteņa iekšpuses un arkām. Īpaši Jāuzmanās ar metāla priekšmetiem – var nosist balansēšanas svarus vai saskrāpēt disku. Ja saskrāpē, tad jākrāso, un tas ir dārgi. Ja nodauza atsvaru, tad auto vibrēs arī bez sniega, ledus un lieliem mīnusiem.