Ārciemā pilnā krāšņumā zied dāliju “hercogienes”

Ārciemietes Ilzes Zaķes dārzā šovasar zied vairāk nekā 60 šķirņu dāliju. Puķkope tās sauc par savām hercogienēm, jo dālijas ar savu krāšņumu, krāsu un ziedu formu daudzveidību, viņasprāt, ir pelnījušas īpašu titulu. Šis ir pirmais gads, kad Ilze aicina arī citus puķu mīļus paciemoties savā dārzā. Viņa atzīst, ka, domājot par to, jau pavasarī stādījumus veidojusi tā, lai tie būtu ērti apskatei.

“Tas ir tāds krāsu festivāls! Dālijas ir tās, kas savā starpā nekonkurē. Katrai ir savs raksturs, katrai ir kaut kas skaists, cita citu izceļ,” vērtē Ilze.

Viens no puķkopes mīļākajiem brīžiem dārzā ir vasaras rīti, kad var doties apskatīt, kas pa nakti izplaucis. “Dāliju ziedēšanas maģiskais brīdis ir rīts, kad ziedos vēl rasa, kad tiešām ar kafijas krūzi var atskriet uz dārzu un vienkārši iziet cauri visām rindām, skatīties, kurš atkal atvēris pumpuru.”

Dālijas Ilze audzē jau daudzus gadus, pamazām izkopjot un papildinot savu kolekciju. Viņa sevi sauc par īstenu puķumīli un stāsta, ka savulaik lolojusi sapni par savu puķu dārzu. Ideja par lielāku ziedu kolekciju dzimusi jau laikā, kad viņa mācījās Bulduros. Ilze atceras, ka puķkopības skolotāja kopā ar audzēkņiem un pasniedzējiem sāka veidot viengadīgo puķu stādījumus, un tas viņu fascinējis. Īpaši uzrunājusi puķu daudzveidība un tas, cik interesanti tās iespējams sastādīt un kombinēt ar citiem augiem. Jau toreiz viņa domājusi, ka arī Limbažu pusē varētu izveidot kolekcijas dārzu, kur cilvēki varētu braukt un priecāties. Tas gan nav izdevies vecāku mājās, bet sapnis nu piepildīts savā saimniecībā.

Puķkope stāsta, ka dālijas ir siltummīles, tās vislabāk stādīt no vēja aizsargātā vietā. Ja tādas iespējas nav, tad krūmi jāatsien. Ja laikapstākļi ir piemēroti, pirmie pumpuri sāk raisīties vasaras vidū, bet bagātīga ziedēšana turpinās līdz pat vēlam rudenim, līdz salnām. Dālijām nepieciešama trūdvielām bagāta augsne, tām patīk aprušināšana. Kad ceri paaugušies, Ilze dobes mulčē, lai mazāk laika un darba būtu jāiegulda ravēšanā.

“Es jau vairākus gadus kā mulčas materiālu izmantoju saimniecības bojātos skābbarības ruļļus, kas ir apmēram četrus gadus kompostējušies. Pluss ir arī tas, ka līdz ar mulčēšanu dārzs nav tik daudz jālaista,” saka Ilze.

Dāliju audzēšana prasa daudz darba arī rudenī, jo gumi jāizrok, jāsadala un jāglabā, cerot, ka tie sagaidīs pavasari un būs stādāmi no jauna. Tomēr Ilze uzskata, ka tas viss pieder pie lietas, lai vasarā varētu baudīt ziedu skaistumu.

“Lai ziedētu, pie katra auga tev ir jāiet un jādarbojas. Tas ir tas dārznieku fenomens, ka viņš var noņemties, darboties un iet. Tad, kad viss ir izdarīts, viņš vienkārši var priecāties par to, ka kaut vai uzziedējis tikai viens zieds. Tas ir tas fenomens,” viņa stāsta.

Ilze piebilst, ka reiz viņas mērķis bijis kolekciju papildināt līdz simt šķirnēm. No šīs ieceres viņa nav atteikusies – jau tagad top saraksts ar jaunām šķirnēm, kas viņas dārzā varētu ziedēt nākamgad.