Ar šiem četriem vārdiem parasti notiek vislielākās traģēdijas, negadījumi, avārijas un visas citas kataklizmas, kas vien ar cilvēku var notikt! Atliek vien pateikt maģiskos “paraugies, kā es protu” un velosipēds ieskrien grāvī, skrituļdēlis izsprūk no kāju apakšas, ielūzt plānais dīķa ledus un automobilis atrod taisnāko ceļu uz visresnāko koku.
Vēl ar vien daža laba iestāde, kuras sūtība virs zemes liek rūpēties par satiksmes drošību, nenogurdama atkārto kā mantru – ātrums nogalina! Ātrums – tas ir slikti! Bet varbūt slikti ir tas, ka priekšnieks jau trešo gadu sola un nepalielina algu? Ka ģimene paģēr ceļojumu uz Arābu Emirātiem, bet bankas kontā knapi pietiek komunālajiem maksājumiem un dzīvokļa īrei? Varbūt nogalina dramatiskie virsraksti par to, kas ar mums notiks, ja kāds sadomās iekarot Latviju? Iespējams tā visa rezultātā mēs stiprāk nospiežam ne to pedāli un veicam pilnīgi stulbu manevru, kam pēc visiem fizikas likumiem jābeidzas traģiski?
Runā, ka cilvēka galvenais uzdevums ir saprast, kur tieši slēpjas dzīves jēga. Ja tā, tad atbilde jau ir atrasta – dzīves jēga slēpjas pašā dzīvē un vārds “dzīve” ir cieši saistīts ar vārdu “dzīvot”.
Ceļu satiksmes negadījumi Eiropā ir nopietna problēma, kas katru gadu ietekmē tūkstošiem cilvēku, radot gan cilvēciskas traģēdijas, gan ekonomiskus zaudējumus. Lai gan Eiropas Savienība pēdējos gadu desmitos ir ieviesusi stingrus drošības pasākumus, tostarp uzlabojusi infrastruktūru, noteikusi stingrākus noteikumus un veicinājusi izglītošanu, autoavārijas joprojām notiek.
Viens no galvenajiem autoavāriju iemesliem Eiropā ir cilvēciskais faktors, kas ietver vadītāju neuzmanību un izklaidīgu braukšanu. Saskaņā ar Eiropas Transporta drošības padomes datiem aptuveni 25 līdz 30% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ir saistīti ar vadītāju neuzmanību:
- Mobilā tālruņa lietošanu – Īsziņu rakstīšana, zvanīšana vai sociālo tīklu lietošana novērš vadītāju uzmanību no ceļa. Pat īss mirklis, kad vadītājs skatās uz ekrānu, var izraisīt sadursmi. Parasti gan ne tikai var, bet arī izraisa. Un labi, ja tas ir nevainīgs būkšķis pie luksofora! Visbiežām tās ir smagas avārijas ar zaudētām cilvēku dzīvībām. Tā vien šķiet, ka saziņu līdzekļi daudziem ieziesti ar medu un no to turēšanas rokās atturēties spēj tikai retais!
- Nogurumu: Miegainība pie stūres ir īpaši izplatīta garos braucienos, vēl jo vairāk naktī. Pētījumi liecina, ka nogurums samazina reakcijas ātrumu līdzīgi kā alkohola lietošana. Diemžēl tieši šis iemesls ir pie vainas smagos satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts smagais komerciālais transports.
- Citu traucējošu faktoru ietekme: Ēšana, dzeršana, sarunas ar pasažieriem vai radio regulēšana var novērst uzmanību no ceļa. Jaunās māmiņas bieži vien grēko ar bērna pieskatīšanu aizmugurējā sēdeklī, pagriežot ceļam muguru gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Un smēķēšana! Lai aizmēķētu cigareti, autovadītājs vidēji pilnībā novērš uzmanību no ceļa līdz pat 46 sekundēm! Tātad mums jebkurā brīdi var braukt pretīm auto bez vadītāja.
Tāpat tiek popularizētas kampaņas, piemēram, “Nebrauc noguris” vai “Skaties uz ceļa”, kas mudina vadītājus būt uzmanīgākiem. Tehnoloģijas, piemēram, brīdinājuma sistēmas par joslas maiņu vai sadursmes risku, arī palīdz samazināt negadījumu skaitu.
Neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ignorējot luksoforus, ceļa zīmes vai nedodot ceļu, bieži rodas sadursmes.
Nepareizi veikta apdzīšana, īpaši uz šauriem ceļiem vai vietās ar sliktu redzamību, ir biežs negadījumu iemesls. Eiropas kontekstā tieši Latvija izceļas šajā negadījumu iemeslu ziņā. Tur pat arī pārāk maza distance starp transportlīdzekļiem rada aizmugurējās sadursmes, īpaši uz automaģistrālēm vai ātrgaitas ceļiem.
Gājēju pāreju ignorēšana vai nepietiekama uzmanība pilsētās palielina negadījumu risku. Šeit eksperti uzsver tieši gājēju vieglprātību un visbiežāk pilnīgu noteikumu ignoranci.
Stingrāka policijas uzraudzība, izglītojošas kampaņas un autovadītāju apmācības ir svarīgas, lai uzlabotu noteikumu ievērošanu. Daudzās valstīs tiek ieviestas “gudrās” ceļa zīmes, kas pielāgojas satiksmes plūsmai un brīdina vadītājus par bīstamām situācijām. Tomēr policijas klātbūtnes trūkums ir biežs un bīstams iemesls satiksmes negadījumiem.
Lai gan tehniskās problēmas nav tik biežs iemesls kā cilvēciskais faktors, tās joprojām veicina negadījumus. Bojātas bremzes, nodilušas riepas vai problēmas ar stūres iekārtu var izraisīt vadības zaudēšanu. Saskaņā ar statistiku aptuveni 5 līdz 7 % negadījumu ir saistīti ar transportlīdzekļa tehniskām kļūmēm. Pieci procenti neizklausās daudz, taču no aptuveni 800 tūkstošiem Latvijā reģistrētu transporta līdzekļiem tie būs veseli 40 tūkstoši spēkratu. Regulāras tehniskās apskates, kas ir obligātas lielākajā daļā ES valstu, palīdz identificēt un novērst problēmas. Autovadītājiem jābūt atbildīgiem par savu transportlīdzekļu uzturēšanu, tostarp riepu, bremžu un apgaismojuma sistēmu pārbaudi.
Pēc šīm pozīcijām seko auto vadīšana dzērumā vai narkotisko vielu ietekmē, jaunā automobilī iebūvēto tehnoloģiju izmantošana braukšanas laikā vai ražotāju ieviesto elektronisko asistentu atslēgšana.
Tikai dziļi saraksta galā lasāmas rindas par ātruma pārsniegšanu. Ne jau par trīs vai piecu kilometru stundā grēku pret kopējo satiksmi. Lielāko tiesu nobīde no atļautā par desmit vai pat divdesmit kilometri stundā ir kopējas plūsmas pamatā. Protams, ka ar ātruma pārsniegšanu domāta neprātīga rīcība gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām, kad spidometra bultiņa aizsteigusies pat vairākas reizes par atļauto. Tajā pat laikā visu satiksmes noteikumu ievērošana ir mūsu un visu apkārtējo drošības ķīla!