Privātpersonas un uzņēmumi, kuru īpašumā ir vēsturiskās kūdras ieguves vietas Vidzemes, Zemgales, Kurzemes vai Latgales plānošanas reģionu teritorijā, var pieteikties teritorijas bezmaksas izpētei un rekultivācijas plāna saņemšanai.
Projekta mērķis ir veikt vēsturiskās kūdras ieguves vietu apsekošanu un saprast, kāds ir šo teritoriju stāvoklis – kuras ir tās teritorijas, kurās jau ir notikuši dabiskie atjaunošanās procesi pēc kūdras ieguves, un kuras ir tās teritorijas, kurās tomēr būtu nepieciešamas papildus aktivitātes, lai šo stāvokli uzlabotu. Daudzas vēsturiskās kūdras ieguves vietas joprojām izdala siltumnīcefekta gāzu emisijas un šis projekts palīdzēs tās samazināt.
Foto: Vidzemes televīzija
Ir vietas Latvijā, kur pēc kūdras ieguves darbiem, kas veikti jau pirms vairākiem gadu desmitiem, to lauki tā arī palikuši bez turpmākas apsaimniekošanas. Rezultātā šīs teritorijas turpina izdalīt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanas projekta eksperts Rolands Auziņš norāda, ka ir vietas, kur daba lēnām sāk atgūties: “Šeit, kā jau mēs redzam, apkārtne jau lēnām pārņem šīs te brūnās vietas. Tie brūnie lauki, plikie lauki jau palikuši tikai pavisam nedaudz. Tas nozīmē to, ka mitruma apstākļi jau ir pietiekoši labi un šeit vēl tikai nedaudz vajadzētu piestrādāt, apturēt ūdens noteci šajos te grāvjos, kas tepat mums blakus ir. Purvs – šis te degradētais purvs, lēnām atjaunotos un atjaunotos.”
Foto: Vidzemes televīzija
Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta skaidro, kādas rekultivācijas stratēģijas var tikt izstrādātas projekta laikā: “Tas nozīmē, ka ar ekspertu palīdzību tiks veikti jau padziļinātāki mērījumi, kādas tad ir tās piemērotākās rekultivācijas metodes. Vai tā būtu apmežošana, vai tā ir renaturalizācija – kad tiek atgriezta atpakaļ purva dabīgā vide, vai varbūt tās ir ogas – dzērvenes vai mellenes, kuru audzēšanai šī te teritorija ir ļoti piemērota, vai varbūt arī apmežošana. Līdz ar to īpašniekam tas noteikti ir ļoti liels ieguvums, jo viņš par savu degradēto teritoriju var uzzināt informāciju, kā tad viņam to izmantot turpmāk, darīt to saskaņā ar dabu, darīt to ilgtspējīgi un iespējams arī sev iegūt kādu tālāku ieguvumu.”
Plānā būs iekļauti ieteikumi, kas palīdz mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un novērš teritorijas no turpmākas degradācijas, vienlaikus sniedzot īpašniekam iespēju izmantot zemi un iegūt no tās arī praktisku labumu.
Foto: Vidzemes televīzija
Projekta vadītāja Maija Rieksta Vidzemes plānošanas reģionā uzsver, ka nav obligāti jāīsteno plānā ieteiktie risinājumi, taču iegūtā informācija var izrādīties ļoti noderīga: “Mēs jau uzskatām, ja ir šāda iespēja, ka ekspertu pavadībā šis plāns tiks izstrādāts, tad tas jebkurā gadījumā īpašniekam jau būs milzīgs atspaids, jo tas palīdzēs viņam pieņemt lēmumu, ko viņam darīt un kā viņam pareizāk darīt ar savu teritoriju. Arī tajā brīdī, kad būs šis atbalsts pieejams, viņš uzreiz varēs startēt un pieteikties.”
Maija Rieksta piebilst, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieku interese par savu teritoriju atjaunošanu līdz šim gan nav bijusi liela un iespējams tas skaidrojams ar zemāku izpratni par šādu iniciatīvu nozīmi. Tāpēc tiek gaidīti vēl pieteikumi. Rekultivācijas plānu sagatavošana visos četros plānošanas reģionos tiks uzsākta šī gada trešajā ceturksnī.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |