Gandrīz trīspadsmit gadus pēc traģēdijas Zolitūdē vietā, kur bojā gāja piecdesmit četri cilvēki, bet vēl daudzi tika smagi ievainoti, izveidots Atceres dārzs. Dārza ideja radīta kopā ar biedrību “Zolitūde 21.11”, bet tā projektētāji cer, ka tā kļūs par tādu kā pieņemšanas brīdi iedzīvotājiem, kas savienos ikdienu ar klusumu un pagātni ar nākotni.
Vietā, kur 2013. gadā notika miera laika lielākā traģēdija, kurā, sagrūstot lielveikala “Maxima” ēkai, bojā gāja piecdesmit četri cilvēki, šodien slejas ilgi gaidītais Atceres dārzs. Tā centrā ir 54 spoguļvirsmas sfēras, kas simbolizē 54 dažāda vecuma bojā gājušos.
Stāsta ALPS ainavu darbnīcas ainavu arhitekte Indra Ozoliņa: “Šajā sfērā atspīdumā mēs redzam sevi. Redzam sevi šodien, atceramies, uzņemamies atbildību ikkatrs, bet reizē mēs redzam arī debesis atspīdam, bērnus spoguļojamies – dzīve rit tālāk. Mēs tiešām ceram, ka šī vieta no iedzīvotājiem saņems tādu pieņemšanas brīdi.”
Atceres dārzu ieskauj piegulošais lineārais parks, kas savieno piemiņas vietu ar pilsētu un veido pāreju starp klusumu un ikdienu. Lai gan pagājis jau ilgs laiks, noliekot ziedus un svecītes pie plāksnes ar bojāgājušo iegravētajiem vārdiem, daudziem acīs bija asaras. Arī Tamārai, kurai lielveikalā bojā gāja draudzenes 33 gadus vecā meita Rita: “Mēs te dzīvojam, vienmēr nācām uz šo vietu un vienmēr gaidījām piemiņas vietu. Tā tiešām ir lieliska. “
Mihails traģēdijā zaudēja sievu: “Tik daudz gadu būvēja, cilvēki cerēja. Viņiem solīja un viņi gaidīja. Šodien, varētu teikt, ir tāda svētku diena, visi ir apmierināti, bet… cilvēkus diemžēl vairs atgriezt nevar.”
Gluži kā toreiz, uz Atceres dārza atklāšanu ieradušies arī visi operatīvie dienesti.
NMPD Brigāžu atbalsta centra “Imanta” vadītāja Sarmīte Leitāne atceras: “Arī mums tas bija smags brīdis. Mēs bijām līdzi notikumiem, kas satricināja ne tikai apkārtējos, bet arī mūs pašus. Taču tajā brīdī nebija laika apstāties pie savām sajūtām. Neskatoties uz piedzīvoto, bija jāsaglabā skaidrs prāts, jāspēj rīkoties un jāizdara viss iespējamais cietušo labā.”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, glābjot cilvēkus, traģēdijā zaudēja trīs savus kolēģus. VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis teic: “ Arī mēs šeit varēsim apstāties un pieminēt kolēģus, kuri šodien vairs nav ar mums. Mēs šeit varēsim apstāties un atcerēties, kā plecu pie pleca palīdzējām cilvēkiem.”
Vladislavs Atceres dārza atklāšanā iededz svecīti par visiem bojāgājušajiem, bet starp tiem bijuši arī pazīstami cilvēki: “Viens no pazīstamiem cilvēkiem bija glābēju starpā, viņš palika dzīvs, bet viņa priekšnieks gāja bojā šajā negadījumā. Manuprāt, pats svarīgākais ir tas, ka iedzīvotāji, cietušie radinieki un arī paši cietušie ir apmierināti. Viņu pārstāvis to ir izteicis, un tas laikam ir tas pats galvenais.”
Šā gada 21. novembrī apritēs trīspadsmit gadi kopš, sabrūkot lielveikalam, izdzisa 54 nevainīgu cilvēku dzīvības, bet vainīgo skaidrošana joprojām turpinās tiesas procesā.