Botāniskajā dārzā atklāj rudens augļu un retumu bagātību

Septembris Salaspilī – “Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā” ienāk ar dabas krāšņumu un pārsteigumiem. Salaspilī skatāma izstāde “Kur ogas un neogas satiekas”, kurā vairāk nekā 70 dažādu koku un krūmu augļi atklāj gan pazīstamus rudens garšas simbolus, gan īstus botānikas retumus. Botāniskā dārza kolekcijās augļi veido veselu stāstu. Šeit vienkopus skatāmi gan labi zināmi rudens vēstneši, gan pavisam reti augi, kuru formas un krāsas pārsteidz pat zinošus apmeklētājus.

“Es pēc izglītības esmu biologs botāniķis, tāpēc pārsteigums man nav, bet man ir prieks redzēt, ka šajā sezona ir tik daudz un ir apmeklētajiem ko redzēt un katru reizi var atrast kaut ko jaunu un neredzētu.  Caur šiem augļiem un sēklām var iepazīt arī, kas ir svešzemju sugas un kas invazīvas sugas,” stāsta izstādes apmeklētāja Gita Strode.

Dendrārijā, var redzēt, ka dažādu sugu augļi atšķiras ne tikai pēc krāsas, bet arī pēc veida – vieniem tie ir sausi un pākstīs, citiem tie ir sulīgi un krāsaini. Izstādes rīkotāji norāda, ka tieši šādas atšķirības padara kolekciju par unikālu mācību materiālu dabā.

Dažādu sugu augļi.

“Tieši šajā laikā gatavojās dažnedažādas formas augļi, kas var pārsteigt, kas var radīt brīnumu un kas var radīt interesi izzināt vairāk par kādu konkrētu sugu. Kas var radīt interesi, varbūt kādā mazā dabas pētniekā un iesēt to pētnieka sēklu un izaudzināt mums jauno, nākamo botāniķi, profesoru,” uzsver Vides izglītības centra “Botania” kuratore Laura Līdaka.

Apmeklētājiem dārzs piedāvā meklēt un atklāt augļus ne tikai izstādes telpās, bet arī dabā – teju 129 hektārus plašajā teritorijā. 

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centra “Botania” kuratore Laura Līdaka: “Augļus mēs varam meklēt visur dārzā, mēs varam soļot uz dendrāriju un tur atrast burvīgos segliņus, kura auglis ir pogaļa, botāniķi to dēvē par pogaļu, kas atgādina zirga seglus. Tātad ir jāsoļo droši, dziļi botāniskajā dārzā un jāmeklē ne tikai segliņi, bet dažnedažādās pākstis, pogaļas, spārnuļus, varoņus, nevaroņus, nu visvisādus.” 

Savukārt Latvijas Nacionālā botāniskā dārza dendrologs Andrejs Svilāns norāda, ka izstādē aplūkojama vien neliela daļa no tā, kas redzams dārzā, “Mums šeit ir tikai kādi 75 augu nosaukumi no tiem četrpadsmit ar pus tūkstošiem, kas ir Salaspils botāniskajā dārzā tā kā tā ir tikai tāda neliela, neliela daļa, katram šim augam ir savs, ārkārtīgi interesants stāsts, pieņemsim, tas pats purvu vaivariņš un viņu radinieki rododendri, tad mums ir Amūras korķa koks ar ārkārtīgi dīvainu, sveķainu smaržu. Ileksi, bārbeles.”

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza dendrologs Andrejs Svilāns.

Dodoties augļu meklējumos pa dārzu zinātāju pavadībā, apmeklētājiem ir iespēja augļus ne tikai ieraudzīt un uzzināt par to īpašībām, bet dažus arī nogaršot.

“Šī ir īstā cidonija un šī ir vilkābele. Ļoti pārsteidza, es tādas ogas pirmo reizi ēdu. – Un kā tev viņa garšoja? – Labi garšo, man tikai nepatika, ka man viņa iesprūda kaklā, “ saka Paula Novika, savukārt Artūrs Kronbergs pauž izbrīnu, ka iepriekš nezināmie augļi nav indīgi: “Vilkābeles, manuprāt, viņas bija ļoti garšīgas. Parasti es gāju garām viņiem un man šķita, ka viņi ir indīgi un es nekad nebūtu iedomājies, ka viņus var ēst.”

Izstāde “Kur ogas un neogas satiekas” Latvijas Nacionālā botāniskā dārza telpās būs skatāma līdz šīs nedēļas beigām, bet dendrārijā augļus var aplūkot, kamēr tie turēsies koku zaros.