Dabiskās pļavas – Latvijas dabas bagātība

Dabiskās pļavas Latvijā šobrīd varam jau dēvēt par izzūdošu dabas vērtību. Lai aizvien vairāk saimniecību un cilvēku aicinātu atjaunot dabiskās pļavas, nedēļas nogalē Sabilē, zemnieku saimniecībā “Drubazas” iesākās Latvijas Dabas fonda kampaņas “Dabas zemnieki” laikā organizētās atvērto pļavu dienas.

Kas vienlaikus ir mūsu dabas lielākā vērtība, reizē ir arī visapdraudētākā. Kā atklāj Dabas Aizsardzības pārvaldes dati, pēdējo 100 gadu laikā dabisko pļavu apjoms Latvijas teritorijā samazinājies 30 reižu, tādējādi šobrīd dabiskās pļavas aizņem vien nepilnu procentu Latvijas teritorijas. Latvijas Dabas fonda rīkotās kampaņas “Dabas zemnieki” centrālais notikums ir atvērto pļavu dienas – četri pasākumi dažādās dabisko pļavu atjaunošanas saimniecībās Latvijā.

“Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam cilvēkiem parādīt pļavas, jo daudz pļavu atrodas privātīpašumos, un līdz ar to tādas tiešām sugām bagātas un labas pļavas nav nemaz tik pieejamas. Šī ir viena no tām reizēm, kad saimnieks ver durvis vaļā, rāda savas pļavas un saka “Nāciet, skatieties, kas man te viss ir!”” saka Latvijas Dabas fonda projektu koordinatore, zālāju eksperte un projekta “GrassLIFE2” reģionālā koordinatore Baiba Strazdiņa.

Šodien, lai saglabātu dabiskās pļavas, ir jāapvieno zinātne, dažādu paņēmienu ieviešana saimniekošanas praksē un pārliecība par to, ka dabiskās pļavas ir svarīgas.

Baiba Strazdiņa: “Dabiskās pļavas ir Latvijas dabas bagātība. Faktiski tāda Latvijas dabas bagātības esence, jo tā ir sugām bagātākā ekosistēma, kur tiešām tas sugu piesātinājums ir ļoti liels, un tas ir svarīgs gan augiem, gan kukaiņiem, apputeksnētājiem, putniem, kas no tā barojas. Tas spektrs, kuriem ir nepieciešamas tās sugām bagātās dabiskās pļavas, ir ārkārtīgi plašs. Arī cilvēkiem – tie paši Jāņu vainagi, kultūras tradīcijas un tās ziediem bagātās pļavas – tas ir tas, kas arī mums pašiem ir vajadzīgs, ne tikai dabas sistēmas saglabāšanai.”

Zemnieku saimniecības “Drubazas” saimniekam Ģirtam Dzērvem pļavas nav tikai resurss un dabas vērtība, bet tām ir arī morāla vērtība, kas uzliek atbildību, īpaši par tām pļavām, kas pielīdzināmas dižkoku vecumam.

“Ja nebūtu senči kopuši, strādājuši tajās, tad tās līdz mūsdienām nebūtu saglabājušās. Ja tās ir pārmantotas, tā ir tā lieta, ar ko lepoties, ko turpināt, un tas ir tāpat kā kāds dižkoks saimniecībā,” pauž Z/S “Drubazas” saimnieks Ģirts Dzērve.

Nelielās platības, kurām izdevies saglabāties ar lielu bioloģisko daudzveidību jeb aptuveni 50 augu sugām kvadrātmetrā, saimnieks uzskata par vienu no Latvijas dārgumiem. Tāpēc tām neļauj iet zudumā, izmantojot adaptīvo rotācijas ganīšanu, jo citkārt tādu pļavu atjaunošana prasītu vairākus cilvēka darba gadus.

Ģirts Dzērve: “Pļavu saimniekam jābūt ļoti lielam vērotājam. Viņam ir jāskatās, kas notiek vienā pļavā, kas notiek otrā pļavā, cik daudz augu zied, vai vēl ir nedaudz jāpagaida, vai ir jālaiž ātrāk govis. Ja grib tā videi draudzīgi saimniekot, tas redzes loks ļoti jāpaplašina.”

Paplašināt redzesloku, uzklausīt kā dabas zemnieku, tā arī ekspertu zināšanas un pieredzes stāstus, baudīt dabisko pļavu produktu ēdienkarti, kā arī pašiem iebrist ziedošā pļavā – to visu bija iespējams paveikt pirmajā atvērto pļavu dienā.

“Mums šobrīd ir 50 hektāri bioloģiski vērtīgas pļavas, kuras mēs pļaujam, novācam, sējam, atjaunojam, visādi darām, bet mums nav tāda klasiska zemnieku saimniecība, kur ir govis un vēl visādas citas nozares, bet mēs uz to ejam, un tāpēc mēs esam šodien šeit, lai pārņemtu labo pieredzi un turpinātu to attīstīt savā saimniecībā,” saka pasākuma apmeklētājs Jānis Priednieks.

Savukārt pasākuma apmeklētāja Solvita Emsiņa teic: “Šī ir tāda nozare, kas ir jāattīsta, lai mums apkārt būtu daba, ko mēs paši gribam – gan augi, gan arī ārstniecības augi. Tas, kas mums būtu saglabājams.”

Līga Gulbe, pasākuma apmeklētāja: “Mani uzrunā gan tas skaistums, gan arī bioloģiskā vērtība, jo es arī pati dzeru zāļu tējas un, katru reizi ejot pļavā, ir kāds augs, ko es vēl nepazīstu. Ir prieks un gribas ar to dalīties ar citiem.”

Latvijas Dabas fondam ambiciozs mērķis – dubultot dabisko zālāju kvadrātmetrus, tāpēc arī uz pārējām atvērto pļavu dienām vasaras garumā aicināts ikviens interesents.