Tieši šis ir tas laiks, kad dālijas mēdz dēvēt par puķu karalienēm. Un, lai gan ierasts, ka tās parasti nesmaržo, šo mītu apgāž Salaspils botāniskais dārzs.
“Pie mums šobrīd ir 320 šķirnes, no tām 120 ir latvietes. Ja atbrauc ciemos, tad noteikti ir vērts tās pameklēt, un katrs atradīs sev vēlamo nosaukumu,” stāsta Nacionālā botāniskā dārza lakstaugu floras nodaļas speciāliste Anna Riekstiņa-Perkevica.
Par latvietēm botāniskajā dārzā tiek sauktas dāliju šķirnes, kas veidotas Latvijā. Un tieši par tām esot lielākais lepnums.
Anna Riekstiņa-Perkevica: “Dzērvenīte, Oskars, Beverīna, Zemgaliete – tā ir tikai mazākā daļa. Bet varbūt kādu dienu būs vesels publisks saraksts. Tā kā varēsim padalīties vēl plašāk.”
“Mēs taču esam Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā. Un, protams, tas ir mūsu lielais darbs – celt godā, celt saulītē to, kas pie mums Latvijā ir radīts. Un tāpēc mēs īpaši lepojamies ar vairāk nekā 100 dāliju šķirnēm, ko ir radījuši Latvijas cilvēki, Latvijas brīnišķīgie selekcionāri,” piebilst Nacionālā botāniskā dārza izglītības darba speciāliste Dace Miezīte.
Šķirnes patiešām ir ļoti dažādas – tās nāk gan no Latvijas, gan citām pasaules valstīm, un arī to izskats ievērojami atšķiras.
“Šīs arī ir dālijas. Šīs ir pašas pirmās dālijas, jo tās jau, kā zināms, nav Latvijas savvaļā sastopamas. Izejot pļavā vai mežā, mēs neredzēsim nekādas dālijas, bet, ja mēs aizbrauktu uz Amerikas kontinentu, jā, tur gan dālijas aug. No turienes tās pie mums uz Eiropu ir arī atbraukušas līdzīgi kā kartupeļi. Starpcitu, tās patiešām atbrauca līdzīgi kā kartupeļi – sākumā kā ēdamais augs, jo dālijas gumas patiešām var ēst,” rādot skaidro Dace Miezīte.
Lai gan šobrīd ir dāliju ziedēšanas kulminācija, to augšanu šogad ir ietekmējuši mainīgie laikapstākļi – saules bija mazāk, bet lietus daudz vairāk. Tādēļ daudziem ziediem ir zemāks augums nekā parasti, un dažas dālijas pat nav uzplaukušas.
“Sākumā jau laikam tomēr ir jābūt mitrumam. Pēc tam tā vēl varēs pielāgoties. Bet pārāk liels mitrums nevar būt, lai nesāk pūt, slimības nevairojas. Šogad tas mitrums būs devis savu nelabo atdevi. Pēdējā laikā esošais siltums gan deva to labo atdevi, ka tās savu krāšņumu varēja parādīt. Cerams, ka arī tālāk tās dienas tā turēsies, un tad vēl efektīvāks būs tas skaistums,” cer Anna Riekstiņa-Perkevica.
Ja apstākļi būs līdzīgi kā pagājušajā gadā, tās būs apskatāmas vēl mēnesi.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |