Jau mēnesi ir spēkā liegums makšķerēt lašupēs, jo oktobrī un novembrī notiek lašveidīgo zivju nārsta sezona. Vidēji viens nārstojošais pāris spēj radīt 50 jaunus lašus, tādēļ ikvienas lašveidīgās zivs aizsardzība nārsta laikā ir ļoti nozīmīga sugas saglabāšanai.
Pieaugot lašu skaitam upēs, palielinās arī to zvejnieku skaits, kas to dara par spīti liegumam. Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori šajā laikā pastiprināti monitorē lašveidīgo nārsta vietas. Viena no lašupēm Vidzemē ir Vaives upe Cēsu novadā. Upes apsekošanai aktīvi izmēģina arī dronus.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Jānis Bušs demonstrē dronu, kuru tagad aktīvi testē upes apsekošanā: “Šobrīd mēs šādā veidā varam vienkāršāk apsekot. Nav nekur baigi jāiet ar kājām un tā cilvēki var pamanīt mūs laicīgi vai tiem, kas stāv uz vakti un paziņo maluzvejniekiem, bet šādu paceļot augšā var diezgan labi no attāluma piezūmēt klāt un ieraudzīt un novērot, kas notiek. Tad jau mēs varam izlikt slazdus un pārķeršanas vietas, kur var veiksmīgi dabūt rokā.”
Foto: Vidzemes televīzija
Šis drons iegūts pavisam nesen ar Zivju fonda atbalstu. Tam ir vairākas priekšrocības un iespējas. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Jānis Bušs norāda, ka drons ir aprīkots arī ar siltuma kameru, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā un atšķirt parastu dabas vērotāju no pārkāpēja: “Drons atrodas virs mums šobrīd. Siltuma objekts ir redzams pie upes un mēs varam noprecizēt, pietuvinot attēlu. Tie gaišākie punkti – tie pelēkie ir siltums. Tumšāks, tas ir aukstāks.”
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Jānis Bušs stāsta, par biežākajām maluzvejnieku izmantotajām makšķerēšanas metodēm: “Protams, tie populārākie veidi ir ar žebērkli vai tautā saucamo dakšu. Tā zivs tiek drastiski nodurta tajā vietā. Protams, arī citi veidi. Ir tīklzveja, kad šie tīkli izvietoti zivs migrācijas ceļos. Atstraumēs, bedrēs, upes vietās, kur zivs mēdz uzturēties. Drastiskākais, protams, ir elektrozveja – faktiski nepaliek nekas pāri.”
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Rūta Zepa atgādina, ka sodi par lašveidīgo zivju makšķerēšanu nārsta lakā ir bargi: “Viens nelikumīgi iegūts lasis ir 715 eiro. Un, ja ir šie pieci, zaudējumi sasniedz piecas minimālās mēnešalgas, tad iestājas kriminālatbildība. Bet, ja pat samaksā par vienu 715 eiro – tas jau ir daudz.”
Dabas aizsardzības pārvaldē atgādina, ka liegums makšķerēt lašveidīgās zivis būs spēkā līdz to nārsta beigām, kas ir aptuveni vēl visu novembri.
Līdzīgi kā citos gados, Dabas aizsardzības pārvaldes upju monitoringos iesaistītas arī Valsts un pašvaldību policijas darbinieki un zemessargi.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |