Liepājas ezerā ar speciālo tehniku pļaus un izvāks ūdensaugus

Liepājas ezers ir nozīmīga Natura 2000 teritorija. Ezera ziemeļaustrumu krastā saimnieciskā darbība nav atļauta, savukārt pilsētas pusē attīsta publisko infrastruktūru un regulāri notiek pļaušanas darbi. Apsaimniekotāji novērojuši, ka spēcīgās lietavas videi nav nodarījušas kaitējumu. 

Liepājas ezers ar kopējo platību ir vairāk nekā 37 kvadrātkilometri liels, un tās piekrastes pļavas ir dabas liegums kopš 2004. gada. Ūdenstilpi iecienījuši makšķernieki un dabas vērotāji, kuru ērtībām pieejama labiekārtota infrastruktūra. Savukārt ievērojami resursi tiek atvēlēti arī ūdeņu uzturēšanai.

Biedrības “Liepājas ezeri” pārstāvis Ēvalds Urtāns: “Milzīgs ezers, sekls, aizaugošs, un tas prasa milzu līdzekļus. Nereti to līdzekļu nav tik daudz, cik vēlētos. Attiecīgi, gribas atzīmēt, šobrīd Liepājas pilsētas piekrastē, kur ir tas putnu tornis, un vēl tur rajonos, paredzēts ar lielo tehniku Watermaster un veco Troxor palīdzību pļaut un stumt ārā zāles. Tagad ir dabūta nauda, darbi būs septembrī – oktobrī, varbūt novembrī.”

Biedrība “Liepājas ezeri” dibināta 2004.gadā, kurā apvienojas ezera krastos esošās pašvaldības, dažādas biedrības, nodibinājumi un privātpersonas ar mērķi, savu finanšu līdzekļu iespēju robežās, apsaimniekot Liepājas ezeru.

“Tāpat kā zāle pie mājas, kas aug, ir jāpļauj. Ar saknēm raut laikā, to neviens neļaus – iznīcināt ekosistēmu, un tā griešana samazina ūdens augu pastiprinātu augšanu nākamajos gados noteiktās trajektorijās, bet galvenais ir veicināt skābekļa apmaiņu, zivis arī vieglāk dabūt,” apgalvo Urtāns.

Ūdens daudzumu ezerā un pļaušanas procesu būtiski ietekmējušas stiprās lietavas augusta beigās.

Biedrības “Liepājas ezeri” pārstāvis pauž: “Šis gads ir atšķirīgs, varbūt šeit var redzēt, ka ūdenī nav ūdenszāles, te ir tā vieta, kur jūras gundega, tā baltā puķe. Šogad ir tā sanācis, ka līmenis ir ļoti augsts, kaut kā tā neizziedēja. Augs nav pazudis, tas ir zem ūdens. Citreiz te ir grūti iebraukt vispār.”

Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas palieņu teritorija – Vītiņu pļavas, kur apsaimniekošanas nolūkos izveidotas ganības. Šeit dabīgo ainavu jau vairāk nekā divdesmit gadus veido Hailendas govju ganāmpulks. Augusta spēcīgais lietus teritoriju nav būtiski ietekmējušas.

Vītiņu pļavu saimnieks Valdis Ķēde norāda: “Sausums ir tāda lieta, kad vairāk tie dzīvnieciņi dabū trūkties, kam te jāuztur tā kārtība un augšanas labsajūta augiem. Mitruma te nekad nav bijis maz, ir bijis ka uz Jāņiem pārplūst ,un vietām var gulbji peldēties. Ir bijis arī tā, ka pārplūst, sasalst, tad ir viena liela slidotava te, tajos 130 hektāros. Bet dzīvojam harmonijā, atdodam lopiņiem, viss ir normāli. Te, kā redzams nekādu skādi nav nodarījis mitrums, normāla veldzīte tikai, ezers ir uzsūcis, viss ir aiztecējis, appļaut pļavu var, traktora pēdas nepaliek. Viss tā ļoti normāli.”

Pērn apstiprināts Liepājas ezera aizsardzības plāns 12 gadiem, bet daļa teritorijas nodota pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā, kurā tā paredz tūrisma infrastruktūras pilnveidošanu.