Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Par ko balsotu jaunieši? Jelgavā notiek pirmās Signālvēlēšanu debates

8. septembris 2026
Sandra Leitāne un Andris Pāns, ReTV

Signālvēlēšanu debašu vērtēšanas lapa ar politisko partiju sarakstu
Signālvēlēšanu debatēs jaunieši vērtēja politisko partiju pārstāvju atbildes un argumentus.

No 14. līdz 28. septembrim 214 izglītības iestādēs notiks Signālvēlēšanas, kurās par 15. saeimas deputātu kandidātiem balsos 16 līdz 18 gadus veci  jaunieši. Lai jaunieši tām sagatavotos, pirmo reizi šogad notiks arī Signālvēlēšanu debates ar politisko partiju jaunatnes organizāciju pārstāvjiem. Pirmās debates aizvadītas Jelgavā.

 

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiskās debates pirmo reizi notika arī 16 līdz 18 gadus veciem jauniešiem, kuri savu balsi varēs atdot signālvēlēšanās. Koncertzālē “Mītava” pulcējās gandrīz tūkstotis Jelgavas un Jelgavas novada jauniešu, kuri ar politisko partiju jauniešu organizāciju pārstāvjiem apsprieda piecus jautājumus  – Stambulas konvenciju, imigrācijas jautājumu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī diskutēja par to, kā mudināt jauniešus palikt Latvijā.  

 

Pret iespējamo Stambulas konvencijas atcelšanu rokas pacēla gandrīz visi diskusijas dalībnieki. Ne mazāk aktuāls jauniešiem šķita arī imigrācijas jautājums. Arī Aspazijas vidusskolas audzēknei Anastasijai: “Droši vien par tiem skolēniem no “trešās pasaules valstīm.” Kā man liekas, tur bija atšķirīgi viedokļi, un tas man palīdzēja izvēlēties par kuru politisko spēku es tā kā balsošu.” –Piedalīsies Signālvēlēšanās? “Es vēl padomāšu, ja es būšu pārliecināta par ko balsot, es domāju, ka jā.”

 

Savukārt Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēknis Emīls Nils Gaišprātis būtu gribējis, lai debatēs piedalās visu politisko partiju pārstāvji: “Ļoti žēl, ka nav visu partiju pārstāvji. Ir tikai deviņas politiskās partijas, kurām ir jaunatnes organizācijas, bet ar politiķiem runājot ļoti izkristalizējas katras politiskās partijas vērtības.” –Kas ir tās tēmas, kas tev šķiet interesantas? “Manuprāt, mūsdienās ļoti interesants ir multikulturālisms, jo imigrācija tiešām aug, un šie jautājumi nacionālajās valstīs skars mūs visus.”

 

Gluži tāpat kā pieaugušo pasaulē, arī jauniešu attieksme pret politiku nav vienāda. Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēknis Makars: “Manuprāt, tikai pēc vienām debatēm ir diezgan grūti izvēlēties savu favorītu, jo tiek uzdots pārāk maz jautājumu. Vajag vairāk informācijas un uzzināt arī par citām tēmām, par izvirzītajiem mērķiem programmās un tamlīdzīgi.”

 

Kamēr vienus debates ieinteresējušas meklēt arī citus informācijas avotus, citi jau pēc četrdesmit minūtēm  savas sēdvietas pameta.

 

Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte, valsts metodiķe sociālajās zinātnēs Laura Joma skaidro: “Signālvēlēšanas Latvijā ir ienākušas no Norvēģijas, un tur ir pagājis ļoti ilgs laiks, kamēr jaunieši ir iemācījušies klausīties, kas notiek apkārt, un arī politiskajās debatēs – kas notiek politikā. Mēs esam vēl ceļā uz to. Mums jaunieši vēl mācās to darīt, un būs nepieciešams laiks, lai viņi to iemācītos darīt, bet tas ir ļoti labi, ka diezgan liela daļa no tiem, kuri atnāca, klausās uzmanīgi.”

 

Jāpiebilst, ka Signālvēlēšanu debatēs piedalījās arī tie jaunieši, kuri jau sasnieguši pilngadību un  pilnvērtīgi varēs piedalītes Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī.

 

Biedrības “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane stāsta, ka pilgadīgie jaunieši šoreiz arī varēs balsot Signālvēlēšanās:“ Viņi balsos divreiz. Sākumā izmēģinās, kā tas process notiek skolā, izglītības iestādē un tad dosies vēlēt 3. oktobrī. Jā, mēs šogad neierobežojam tikai 16, 17 gadīgos, kā tas bija pagājušajā gadā, lai atvieglotu skolām šo procesu. Šogad Signālvēlēšanas notiks 214 skolās. Tie ir 85% no visām Latvijas izglītības iestādēm, kurās ir šī vecuma skolēni.”

 

Signālvēlēšanas skolās notiks no 14. līdz 28. septembrim, bet to rezultāti būs zināmi 3. oktobrī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet Signālvēlēšanu debates vēl notiks Ventspilī, Siguldā, Līvānos un Rīgā.

Saistītās birkas