Ogres Zilajos kalnos pakāpeniski samazina atkritumu urnu skaitu

Dabas parks “Ogres Zilie kalni” ir vairāk nekā 300 hektāru plaša teritorija, kas ikvienam pieejama atpūtai dabā. Sešas dienas nedēļā apsaimniekotāji rūpējas par parka tīrību — tostarp savāc apmeklētāju atstātos atkritumus. Taču, kā norāda parka pārstāvis Artūrs Pivors, salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, cilvēku paradumi būtiski mainījušies — atkritumu paliek mazāk.  

Artūrs Pivors, kompleksa “Zilie kalni” direktora vietnieks: “Es jau strādāju vairāk nekā desmit gadus, un atceros, pirmos gadus bija tā, ka katrs, kas atbrauc ar mašīnu, visu izkrāmē ārā un uzliek mums par pienākumu pēc tam savākt.”

Kā viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem tiek minēta depozīta sistēmas ieviešana Latvijā, kas būtiski samazinājusi iepakojuma atkritumu daudzumu dabā. Diemžēl mazāks daudzums automātiski nenozīmē mazākas izmaksas.  

Artūrs Pivors: “Diemžēl katru gadu jau tā maksa par atkritumiem tiek palielināta. Mēs to pēdējos gadus esam noturējuši vienā līmenī.” 

Dabas parkā “Ogres Zilie kalni” arvien vairāk tiek uzsvērts princips — “ko atnesi, to aiznes”. Mērķis ir panākt, lai cilvēki aiz sevis neatstātu atkritumus un tos aizvestu līdzi. Tāpēc parkā pakāpeniski tiek samazināts atkritumu urnu skaits.

Artūrs Pivors: “Mēs  katru gadu samazinām miskašu skaitu. Arī vienu brīdi mēs turējām lielos šķiroto atkritumu konteinerus, bet tad sapratām, ka tos ļaunprātīgi izmanto vietējo privātmāju iedzīvotāji, tos mēs esam noņēmuši, un arī miskastes, kuras mēs redzam, ka aiziet bojā vai ir savu nokalpojušas, mēs izvēlamies vairts nelikt.” 

Nils, kompleksa “Zilie kalni” apmeklētājs: “Man pašam nepatīk, ka apkārt kaut kas mētājas, un pēc tam pašiem ir jāvāc. Piemēram, pie sava dzīvokļa man arī nepatīk, ka atkritumi mētājas. Ja ir kaut kas, ko es varu savākt, es, protams, arī savākšu.”

Šādu pieeju atbalsta arī Dabas aizsardzības pārvalde, kas aizsāka akciju “Ko atnesi, to aiznes”. Piemēram, Ķemeru nacionālajā parkā jau 2019. gadā tika nolemts atteikties no mazajām atkritumu urnām dabas takās.

Artūrs Jansons, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis: “Atkritumu kļuva manāmi mazāk, tāpēc, ka, man liekas, tas galvenais ir psiholoģiskais moments cilvēkam – ja viņš redz to atkritumu urnu, viņš noteikti tajā atstās atkritumus, jo viņam ir pārliecība un cerība, ka tas tiks savākts.”

Tāpat Dabas aizsardzības pārvalde uzsver — līdz ar savvaļas dzīvnieku, tostarp lāču, izplatību Latvijas mežos arvien svarīgāk ir pārskatīt ierastos atkritumu apsaimniekošanas paradumus dabā, lai dzīvnieki netiktu piesaistīti cilvēku atstātajiem atkritumiem.

Artūrs Jansons: “Īpaši tur, kur potenciāli ir šī iespēja sastapt lāci, ir stipri jāpadomā. Ja kādreiz problēmas radīja vārnas, kuras izvazāja atkritumus, tagad tur lācis varētu būt. Pie tam, ja lācis pierod pie tā, ka tajā vietā vienmēr ir ko paēst, viņš tur ienāks regulāri. Tāpēc es domāju, ka tas ir tikai normāli, ja mēs arī ņemam un maksimāli cenšamies aizvākt mazās urnas tūristu tuvumā un neradīt šo iespēju lielajiem plēsējiem atnākt uz turieni.”

Ogres Zilo kalnu apsaimniekotāji prognozē, ka tuvāko gadu laikā atkritumu urnas parka teritorijā varētu tikt likvidētas pavisam. Tikmēr viens no izaicinājumiem, kas vēl nav atrisināts, ir nelegāli izmesti būvniecības atkritumi un nolietotas automašīnu riepas. Šo problēmu mazināt palīdz arī “riepu akcija”, kuras laikā iedzīvotāji vecās riepas var nodot bez maksas.