Kredīts ir, remonta nav – Jelgavā kavējas daudzdzīvokļu mājas atjaunošana

Daudzdzīvokļu mājas Dambja ielā 4 iedzīvotāji atteicās no pilnas ēkas renovācijas un nolēma nepieciešamos atjaunošanas darbus veikt pakāpeniski. Apsaimniekotājs SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” šo izvēli atbalstīja, norādot, ka, pateicoties iepirkuma rezultātiem, mājai varētu izdoties ietaupīt līdzekļus. Cokola siltināšanas iepirkums noslēdzās pagājušā gada jūnijā, bet septembrī tika dibināta biedrība “Dambja iela 4”. Zemākā būvnieka piedāvātā līgumcena bija gandrīz 85 tūkstoši eiro bez PVN.

Biedrības “Dambja iela 4” valdes loceklis, mājas kontaktpersona Andrejs Eihvalds: “Biedrība, kā tiek skaidrots no apsaimniekotāja puses, ir tikai kā starpnieks finansējuma saņemšanā, jo agrāk visi šie darbi un finanses gāja caur apsaimniekotāju, bet dēļ tā, ka viņiem kredīta portfelis ir pilns, vairāk viņi nevar šos darbus darīt un tagad viņi dara līdzīgi visā pilsētā.”

Iedzīvotāju aptauja pēc iepirkuma noslēguma un biedrības dibināšanas norisinājās šā gada februārī, taču beidzās bez rezultāta. Pēc tam tika izsludināta atkārtota aptauja ar precizētiem nosacījumiem. Tajā paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība, kuras vārdā darbosies biedrība, aizņemsies 80 tūkstošus eiro, savukārt mājas uzkrājumu fonds vairāk nekā 22 tūkstošu eiro apmērā kalpos kā projekta līdzfinansējums.

Aprīlī apsaimniekotājs paziņoja, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepieņems lēmumu par būvdarbu uzsākšanu, nepieciešamos darbus varētu organizēt piespiedu kārtā par tirgus cenu. Pēc šī paziņojuma tika pieņemts lēmums slēgt aizņēmuma līgumu ar lielāko banku Latvijā, un 29. aprīlī līgums tika parakstīts. Jau maijā ikmēneša pakalpojumu rēķinos parādījās jauna pozīcija – “ikmēneša maksa par kredītiestādes aizdevumu” 0,33EUR apmērā par vienu kvadrātmetru.

Tomēr ne bankas aizņēmuma līgumu, ne arī trīspusējo līgumu starp biedrību, apsaimniekotāju un būvnieku dzīvokļu īpašnieki līdz tam nebija redzējuši. Dokumenti nebija pieejami ne apsaimniekotāja sistēmā, kuru var izmantot dzīvokļu īpašnieki, ne arī klātienē papīra formātā.

SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tehniskais direktors Oļegs Kukuts: “Dzīvokļa īpašniekiem nav jāuztraucas par to, ka viņi šobrīd jau sāk maksāt, jo finansējums paliek mājas kontā, tā kā jebkurā gadījumā dzīvokļa īpašniekiem nav bažas par to, ka tā nauda varētu būt kaut kur nelietderīgi iztērēta vai kaut kur pazudusi.”

Dokumentācija apsaimniekotāja sistēmā tika ievietota tikai 8. jūnijā, un tikai tad dzīvokļu īpašnieki varēja iepazīties ar pilnu aizņēmuma līguma tekstu. Līgums paredz, ka banka atsevišķos gadījumos var palielināt aizņēmuma procentu likmi ne tikai bāzes likmes vai Euribor izmaiņu dēļ, bet arī, pamatojoties uz savu izmaksu pieaugumu.

Tāpat banka var pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, ja tai rodas pamatotas bažas par aizņēmēja finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Par pamatu šādam lēmumam var kalpot dažādi apstākļi, tostarp nepieciešamās dokumentācijas trūkums.

Arī iespējamais projekta sadārdzinājums būvdarbu gaitā būs jāsedz dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt saskaņā ar trīspusējā līguma nosacījumiem būvdarbi bija jāpabeidz trīs mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas, proti, līdz 29. jūlijam. Tomēr darbi joprojām nav uzsākti.

Andrejs Eihvalds: “Būvnieks jau pat ir iepircis materiālu un gatavs darboties, pašreiz viss apstājies pie projektētāja. Projektētais jau kuru nedēļu pēc kārtas sola, ka tūlīt būs lieta atvērta, jo dokumenti ir savākti.”

Oļegs Kukuts: “Būvnieks jau nav vainīgs pie šādas te situācijas. Dokumentācija ir aizkavējusies un projektētājs to steidz risināt. Līdz ar to es domāju, ka būs pagarinājums būvdarbiem un būvnieks šeit nav sodāms.”

Pats būvdarbu veicējs no intervijas atteicās, norādot, ka no savas puses visas nepieciešamās darbības ir veicis. Taču šai mājai Jelgavas centrā tā nav pirmā reize, kad būvniecības process aizkavējas tehniskā projekta saskaņošanas dēļ.

Oļegs Kukuts: “Biedrība ir atbildīga par visu dokumentāciju, kas ir nepieciešama, lai veiktu šos darbus. Tā ir jāsaskaņo būvvaldē, lai būvnieks varētu saņemt rakšanas atļaujas, lai viņi drikstētu rakt cokolu. Nevar teikt, ka ir bieži šādi gadījumi, bet mēdz būt.”

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šādus individuālus strīdus neizskata. Savukārt Jelgavas pašvaldībā no 2021. gada sākuma līdz šā gada jūlija vidum saņemtas 166 sūdzības par SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” apsaimniekošanas veidu un stilu.