Piekrastes zelts — liepājnieki aktīvi iesaistās jūraszāļu vākšanā

Liepājā un tās tuvumā esošajā piekrastē jau izsenis vāktas jūras krastā izskalotās aļģes, jeb kā vietējie tās sauc – jūraszāles. Liepājā ik gadu pašvaldība nodrošina vairākus tūkstošus kubikmetru zāļu izvešanu no Zilā karoga pludmales, savukārt iedzīvotājiem ir iespēja saņemt gada atļaujas izbraukšanai pludmalē to savākšanai. Šo iespēju pilsētnieki izmanto arvien vairāk.

Jau izsenis piekrastē dzīvojošie vākuši no jūras izskalotās, tā dēvētās, jūraszāles. No Liepājas netālajā Jūrmalciemā šī dabas bagātības izskalošana gaidīta ar nepacietību. Savulaik tās nodotas tālākai pārstrādei, lai gūtu papildu ienākumus, bet mūsdienās vietējie joprojām izmanto trūcīgās augsnes bagātināšanai.

Biedrības “Jūrmalciema valgums” dibinātāja Rasma Pāvila: “Manuprāt, jūraszāles ir labākas par kūtsmēsliem Jūrmalciema smiltī. Tā ka mēs noteikti izmantojam un priecājamies, ka varam dabūt šo zāli un ielikt zemē.”

Nereti min, ka izskalotās aļģes iepriekš jāsagatavo, lai atbrīvotos no liekajiem sāļiem, kas nav labvēlīgi dažām kultūrām. Jūrmalciemniece apgalvo, ka viņas dārzā, piemēram, sīpoli aug izcili labi, arī neveicot jūraszāļu priekšapstrādi.

“Es domāju, ka Jūrmalciemā neskalo un nekompostē, bet vienkārši uzklāj uz sava lauka, kur varbūt pavasarī stādīs dārzeņus, un arī bagātina šo pļavu, zāle noteikti saņem šos minerāļus, zālīte paliek zaļāka,” uzskata Rasma Pāvila.

Savukārt pētnieki aļģēs saskata nākotnes potenciālu, piemēram, izmantojot pārtikas, celulozes un izolācijas materiālu izgatavošanā.

RTU Liepājas akadēmijas pētniece Karīna Bāliņa: “Aļģes pats par sevi ir ļoti vērtīgs materiāls, tās ir sarkanā krāsā, tas nozīmē, ka sarkanā krāsa nāk no pigmentiem. Šis pigments ir fiko eritrīns, kas ir izmantojams kā antioksidants. To var izmantot kosmētikā, farmācijā.”

Kā tradicionālo augsnes bagātināšanas veidu savos piemājas dārzos aļģes izmanto arī liepājnieki. Lai atvieglotu to savākšanu, saņemot komunālās pārvaldes atļauju, pludmalē iespējams iebraukt ar savu transportlīdzekli.

Liepājas Komunālās daļas pārstāvis Aigars Štāls: “Iedzīvotāju atsaucība gadu no gada tomēr ir pozitīvā virzienā. Cilvēki piesakās, brauc un savāc. Mēs neuzskaitām to daudzumu, ko brauc un savāc, tādas iespējas mums nav. Mēs varam tikai par atļaujām atbildēt.”

Pēdējos piecos gados jūraszāļu savākšana un utilizēšana pašvaldībai izmaksājusi vidēji 30 000 eiro gadā, bet tas atkarīgs no zāļu apjoma, kurš nav prognozējams. Lai arī Zilā karoga pludmales statuss to nepieprasa, izvešana notiek tikai šajā teritorijā.

“Pagājušā gadā mums bija ievērojami vairāk, kā varbūt iepriekš visus desmit gadus. Līdz ar to daudzums bija ļoti liels, un pašā vasaras vidū, kad bija sezona un karsts laiks, tad krastā izskalotās jūraszāles sāka smakot, un šeit, Zilā karoga pludmalē, apmeklētājiem tas nav pieņemami,” secina Aigars Štāls.

Vasaras sezonā jāņem vērā, ka ir ierobežojumi, lai netraucētu atpūtniekus, tāpēc pludmalē var izbraukt agri no rīta vai vēlu vakarā. Iebraukšanas atļauja neierobežo vācamo jūras zāļu apjomu.