Godinot karā Ukrainā kritušos mežsaimniecības darbiniekus, pagājušajā gadā viņu kolēģi uzsāka “Piemiņas mežu” stādīšanu. Atsaucoties Ukrainas aicinājumam veidot šādus dabas pieminekļus visā Eiropā, šodien pirmais “Piemiņas mežs” Latvijā iestādīts Talsu novadā.
Izcirtumā netālu no Kamparkalna Talsu novadā kādreiz augušas egles, ko nopostījis mizgrauzis, tāpēc tās nocirstas. Šodien šajā vietā no automašīnām atkal tiek celtas ārā stādu kastes un nepieciešamie darba rīki, lai pēc daudziem gadu desmitiem šeit šalkotu priežu mežs. Šoreiz gan tā nav parasta meža stādīšanas talka. Tā ir simboliska piemiņa un atbalsts Latvijas un Ukrainas kopīgajām vērtībām – brīvībai un neatkarībai, kuras kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aizstāvēt devās arī Ukrainas meža nozarē strādājošie.
Sociālā projekta “Piemiņas meži” vadītāja Ukrainā Ksenija Grigorjeva: “Visā šajā laikā vairāk nekā 4000 meža nozares darbinieku devās cīnīties par Ukrainas neatkarību. Tagad cīnās vairāk nekā 2000 mūsu darbinieku. Diemžēl ir gājuši bojā vairāk nekā 200 cilvēku, vairāk nekā 150 cilvēku ir pazuduši bez vēsts, un mums ir darbinieki, kuriem ir piešķirts pat prezidenta apbalvojums, augstākais valsts apbalvojums, bet varoņu ir daudz vairāk, un tajā gadā mēs sākām veidot piemiņas mežus.”
Ukrainas Mežsaimniecības kara veterānu savienības vadītājs Vladimirs Kovaļčuks piebilst: “Patiesībā tas būs ilgtermiņa piemineklis. Tas ir vismazākais, ko mēs šodien varam piedāvāt šiem karavīriem. Kā pateikties tiem karavīriem, kuri aizstāvēja mūsu valsti un dzimteni. Tas nebūs tikai mežs, bet gan piemineklis mūsu nākamajām paaudzēm.”
Ukrainas un Latvijas mežsaimniecības darbinieki esot sadarbojušies jau pirms karadarbības sākšanās Ukrainā, bet šodien kopīgi stādīja pirmo piemiņas mežu kritušajiem Ukrainas meža nozares darbiniekiem Latvijā. Kā stāsta uzrunātie ukraiņi, meža stādīšana mums ir ierasta lieta, bet šoreiz atbildība esot lielāka, jo tā ir piemiņa, kas paliks vismaz simtgadi.
Talkā piedalījās arī fonda “Namejs” vadītājs atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube, kam šis esot ļoti emocionāls brīdis: “Tas ir kaut kas tāds, ko tu stādi desmitus un simtus gadus uz priekšu, vēl jo vairāk ar piemiņu saistītā vietā. Tā priekš manis būs svēta vieta, jo Ukrainas varoņi ir jāpiemin, un darīt to kopā ar ukraiņiem man ir liels gods.”
Ukraiņu aicinājumam veidot piemiņas mežus visā Eiropā, pirmā atsaucās Latvija, un šis mežs noteikti tikšot kopts un saudzēts, stāsta biedrības “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” priekšsēdētājs Māris Liopa: “Šis ir piemiņas mežs, tas netiks aizskarts nekādā veidā. Mums ir saimnieciskie meži, kas nepieciešami tautsaimniecības attīstībai, un ir aizsargājamie meži Latvijā. Šis būs piemiņas mežs, kuram ir ļoti vērtīga morālā un garīgā nozīme.”
Ukraiņi cer, ka viņu aizsāktā iniciatīva ies plašumā visā Eiropā, jo ukraiņu karavīri lielā mērā cīnās arī par visas Eiropas neatkarību.