Bibliotēkas kļūst arvien nozīmīgākas vietējo kopienu stiprināšanā

Līdz 26. aprīlim visā Latvijā atzīmē Bibliotēku nedēļu. Šogad ar vadmotīvu “Bibliotēkas nākotnei”, akcentējot to nozīmi zināšanu, inovāciju un sabiedrības attīstības veicināšanā. Nupat apstiprināti arī Bibliotēku likuma grozījumi, kas vēl vairāk stiprina to lomu. Par bibliotēku nozīmi liecina arī lasītāju aktivitāte reģionos, piemēram, Ikšķilē katrs trešais iedzīvotājs ir bibliotēkas lasītājs. 

Ikšķiles iedzīvotāja Sandra Frīdemane ir aktīva grāmatu lasītāja. Taču pēdējā laikā viņu ieinteresējis arī dators. Viņa regulāri apmeklē bibliotēku, lai nokārtotu dažādas lietas vai vienkārši lietderīgi pavadītu brīvo laiku. 

Sandra Frīdemane: “Man tas interesē un es dzīvoju šodien, nevis akmens laikmetā. Pirmkārt, man iemācīja e-pastu uztaisīt, un ar to arī viss sākās. Un tad es sāku maksāt pati visus maksājumus, uzzināt, kas jauns pasaulē. Spēlītes spēlēt. Es esmu no sudokiem atkarīgā. Un to es mēģinu sev samazināt, viena stunda un ne ilgāk.”

Sandra atzīst, ka iepriekš nebija domājusi, ka uz bibliotēku varēs nākt ne tikai pēc grāmatām, bet arī citādi pavadīt brīvo laiku. 

Sandra Frīdemane: “Un paldies Dievam, ka saprata, ka tautai to vajag.”

Arī vietējā iedzīvotāja Ieva kopā ar bērniem novērtē bibliotēkas nozīmi mūsdienās un atzīst, ka šeit nāk ne tikai pēc grāmatām. 

Ieva Tumana: “Arī skolniekiem, jo vecākais mums ir skolnieks. Un viņi arī bieži vien starp skolu un pulciņiem tiekas bibliotēkā, te pavada laiku. Arī ir tās kopīgās intereses. Šobrīd var dažādas spēles arī izmēģināt.”

Ikšķiles pilsētas bibliotēka sevi pozicionē kā ģimenes bibliotēku, organizējot dažādus pasākumus, kas ir interesanti visiem ģimenes locekļiem. Jāatzīst, ka Ikšķilē bibliotēka ir viens no veiksmes stāstiem, jo katrs trešais pilsētas iedzīvotājs ir tās apmeklētājs. 

Ikšķiles pilsētas bibliotēkas vadītāja Dace Rempe: “Manuprāt, mūsu veiksmes stāsts ir tāds, ka mēs ļoti integrējamies sabiedrībā. Ja notiek pilsētas svētki, tad, protams, mēs tur piedalāmies. Jau pat Bibliotēkas likums nosaka to, ka bibliotēkai ir jārūpējas par izglītojošo un arī izklaidējošo daļu, lai uz bibliotēku tiešām ir vērtīgi atnākt un pavadīt laiku.”

Bibliotēku jaunie likuma grozījumi nupat ir apstiprināti, un bibliotēku pārstāvji atzīst, ka tie ir ilgi gaidīti. Tie vēl vairāk stiprinās bibliotēku lomu sabiedrībā. 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karīna Pētersone: “Likuma versija ir 1998. gada un tur bija tikai “krāt” un “glabāt”. Un, kā jūs saprotat, tas nebūt neizsmeļ, ko bibliotēka dara šodien. Tas diemžēl ļāva dažām negodprātīgām pašvaldībām “sist” pa savām bibliotēkām ar to, ka viņas dara to, kas likumā nav ierakstīts, piemēram, nodarbojas ar novadpētniecību. Tie bija galēja cinisma piemēri. To tā nevarēja atstāt, jo mēs nebijām nodefinējuši bibliotēkas atbilstoši laikmeta vajadzībām.”

Karīna Pētersone uzsver, ka mūsdienās bibliotēku loma ir būtiski mainījusies. Īpaši šobrīd, kad blakus Ukrainā norisinās karš, bibliotēkas kļūst par vietām, kur iespējams iegūt uzticamu un pārbaudītu informāciju.

Karīna Pētersone: “Bibliotekārs jau ir kļuvis par tādu kā informācijas brokeri. Viņš palīdz cilvēkiem orientēties, jauniešiem projektus sagatavot. Protams, ka bibliotēka ir arī tāda noturības institūcija, sevišķi tādās attālākās vietās, jo tā ir vieta, kur cilvēkiem satikties, apmainīties domām, kaut ko savai vietējai kopienai svarīgu padiskutēt. Laukos jau pazūd ļoti daudz to saliņu, kur iespējams veidot demokrātisku dialogu, kā kultūras centrs vai reizēm pat skola. Bibliotēka paliek kā tāda vienīgā kultūrvieta.”

Tāpat likumā pieņemti vairāki būtiski grozījumi, kas atvieglos bibliotekāru darbu. Taču galvenais uzsvars ir uz to, ka bibliotēkām būs iespēja attīstīties un nostiprināties, nevis tikt ierobežotām.