“Priedītes” gaida viesus: trušu terapija un matainie tinkeri

Zemnieku saimniecība “Priedītes” Limbažu novada Katvaru pagastā ir gatava
aktīvajai tūrisma sezonai. Aukstais maijs gan ekskursantu skaitam par labu nav
nācis, taču saimniece Zane Magone teic, ka visi viņas darbinieki – un tas ir raibu
raibais dzīvnieku ganāmpulks – ļoti gaida ciemiņus.

“Viņiem ļoti patīk cilvēki, viņi gaida. Viņiem tagad ir bijušas brīvdienas, bija slikts laiks, nebija daudz cilvēku, līdz ar to viņi ir ļoti, ļoti nocietušies.”

Šovasar vairākos aplokos dzīvosies ap 150 dažādu šķirņu trušu. Zane arī pati priecājas par pūkainajiem un, pats galvenais, aktīvajiem un drošajiem dzīvnieciņiem, it īpaši tādēļ, ka pagājušajā rudenī nācās piedzīvot nepatīkamu zaudējumu. Liela daļa trušu saslimuši ar infekcijas slimību miksomatozi, saimniecību apmeklējumiem bija jāslēdz vēl pirms tūrisma sezonas beigām. “Diezgan traka bija tā slimība visā Latvijā. Knišļu un karstā laika dēļ, tā skāra mūs, un tas bija tāds diezgan bēdīgs brīdis. Bet nu šogad – šie ir februāra bērni. Kā redzat, strādā fantastiski, dara savu darbu. Šī ir mūsu trušu terapija, kurā var baudīt trušus, samīļot viņus.”

Viena no Zanes Magones “audžumeitām” – aita, kas draudzīgi sagaida ciemiņus “Priedītēs”. Foto: Vidzemes TV

Mazuļus sagaidījušas arī pundurkazas un aitu mammas. Tiesa, trīs jēru meitenes – Lambora, Džīnī un Pērlīte – pat domā, ka Zane ir viņu mamma, jo divām aitu mātēm piedzima trīnīši, visus tās pašas nevarēja izbarot, tāpēc gādība par mazulēm bija jāuzņemas saimniecei. “Viņi iet kopā ar visiem, bet vakarā, pirms barošanas, jau stundu dzīvo pie mājas durvīm un nelaiž ne iekšā, ne ārā. Jo viņi zina, ka pulksten astoņos ir jāēd, un, nedod dievs, es palaidīšu to garām. Viņi vienkārši staigā ļoti līdzi man visur,” samīļojot savus audžubērnus, stāsta Zane.

Nu viņa rūpējas par vēl vienu mazuli – Hailandes šķirnes telīti. Vēlējusies savam ganāmpulkam tieši šādu papildinājumu. “5. maijā parādījās man iespēja tikt pie vienas no dvīnītēm, ko mamma nepieņēma. Braucu pakaļ uz Valku. Divas nedēļas gan cīnījāmies ļoti par viņas dzīvību, jo tomēr tas dzīves sākums viņai nebija tas vieglākais. Veselība visa tādā ķēdes reakcijā bija aizgājusi. Bet nu jau viņa skraida un priecājas, beidzot ēd, un es ļoti ceru, ka mēs drīz varēsim laist viņu arī cilvēkiem apskatei.”

Jaunākā “Priedīšu” iemītniece – Hailandes šķirnes telīte, kuru audzina saimniece Zane Magone. Foto: Vidzemes TV

Savulaik, dzīvojot un strādājot Anglijā, Zane iemīlējās īru tinkeros, un, pirms astoņiem gadiem atgriežoties savu vecāku saimniecībā, viens no sapņiem un mērķiem bija sākt tieši šīs šķirnes zirgu audzēšanu. Līdz ar četrām šogad piedzimušajām ķēvītēm, tinkeru skaits nu saimniecībā ir lielākais, kāds līdz šim bijis – 16.

“Šī mums ir vismatainākā un visūsainākā meitene. Jā, tinkeriem ir ūsas, meitenei ir ūsas. Un ar zilajām acīm, kas ir mana vājība. Mums tādi jau ir pieci ar pusi, jo vienai jaunākajai meitenītei ir viena zila un viena brūna actiņa. Tā mums ir īpaša.”

Tinkeru zirgi ar košu krāsojumu un ūsām – viens no galvenajiem “Priedīšu” lepnumiem. Foto: Vidzemes TV

Šo gadu laikā uz dažādām saimniecībām tepat Latvijā aizceļojuši jau 20 tinkeru kumeļi. Arī tagad vairākām ķēvītēm būs jāmeklē jaunas mājas, jo tā ir iespēja iegūt līdzekļus saimniecībais attīstībai. Vislielākais prieks Zanei par jauno stalli. Tā celtniecība sākās pagājušajā vasarā un nu jau viss iekārtots, lai ērti būtu gan dzīvniekiem, gan kopējiem.

“Te vēl ir ļoti daudz ko darīt, un mēs darām paši. Visu, ko mēs nopelnām, mēs visu guldām iekšā. Tikko kā ir kumeļš pārdots, vai, piemēram, govis ir pārdotas, tā ir dēļu krava nopirkta. Es negribu kredītus, tāpēc, ka šobrīd situācija ir tik neskaidra. Man negribas saistības kaut kādas, gribas izdarīt tik, cik es nopelnu, tad uzreiz guldu iekšā.”

Zane atzīst – ideju viņai netrūkst, taču vispirms jāpabeidz šobrīd iesāktais, un šogad tas noteikti būs stallis, bet pēc tam jau varēs ķerties arī pie nākamajiem darbiem.