Skaistkalnē izveidojusies dziļa karsta kritene – eksperti uzrauga situāciju

Skaistkalnē, Kalna ielas apkaimē, pēdējās dienās notikušas būtiskas zemes izmaiņas – vietā, kur jau iepriekš atradusies karsta kritene, tagad izveidojusies daudz dziļāka ieplaka ar atsegtiem zemes slāņiem un nelielu ūdenskritumu. Karsta kritenes rodas, kad pazemes ūdeņi izskalo ģipšakmeni un zeme iegrimst. Ar gadiem šādi iegruvumi parādās arī tuvāk apdzīvotām vietām — tā šoruden zeme atkal iegrimusi, atklājot zemes dziļākos slāņus.

Pirmais, kurš pamanīja jauno iegruvumu, bija vietējais iedzīvotājs Harijs Bagdans.

Skaistkalnes iedzīvotājs Harijs Bagdans: “Tas bija 14. oktobris. Vedu mēslus, krāmēju iekšā piekabē un nācu zābakus mazgāt uz grāvi. Atklāju, ka nav vairs ūdens, un dzirdu, ka skalojas. Tas grāvis, nācu skatīties, bija iekritis iekšā. Pirmoreiz, pirmajā dienā, bija mazāks tas kritums.”

Harijs stāsta, ka karsta kriteni neredz pirmo reizi. Pirms laika tāda izveidojusies arī netālu no viņa mājas, paņemot līdzi bumbieri. Jaunais zemes noslīdējums atklājis redzamus ģeoloģiskos slāņus – zilus mālus un dolomītu. Izveidojies arī neliels ūdenskritums, kas turpina veidot vietas reljefu.

“Šī kritene ir izveidojusies uz vienas jau iepriekš izveidojušās kritenes virsmas, ja tā var teikt, jo 2008. gadā šeit bija iegruvums, ko nosaucām par strauta kriteni. Ir pagājuši septiņi gadi, kad ir noticis padziļinājums,” atklāj Skaistkalnes vides gide Laima Indriķe.

Laima Indriķe vada ekskursijas Skaistkalnes kriteņu takā un labi pārzina karsta procesus šajā pusē. Viņa uzsver, ka jaunais iegruvums joprojām ir aktīvs un mainās ar katru lietavu.

Laima Indriķe: “Visu laiku šis nogruvums ir mainībā. Karsti grūst, esošie krūmi nogrūst un nupat ir arī skaistie atsegumi aizgruvuši ciet. Kritenēm nekādi lieli pētījumi netika veikti, bet šo es tomēr uzskatu par visai unikālu tādēļ, ka ir nosacītie ūdenskritumi, ko mēs domājam, ka tā varētu būt drenāža.”

Par notikušo ziņots gan Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas dienestam, gan Latvijas Universitātei. Tikmēr pašvaldība situāciju uzrauga un uzsver, ka šie ir dabiski procesi, kas Skaistkalnes pusē notiek regulāri.

“Dabisks process, nekas ārkārtējs nav noticis ne uz zemes, ne pazemē. Tāpat šie karstie procesi ir periodiski novērojami Skaistkalnes pusē ar dažāda augstuma intervālu. Es domāju, ka to procesu šajā gadījumā varbūt provocēja tieši lietavas,” stāsta Bauskas novada domes vides speciālists Valērijs Gabrāns.

Vides speciālists arī brīdina, ka nākotnē karsta procesus var ietekmēt arī citas darbības reģionā.

Bauskas novada domes vides speciālists Valērijs Gabrāns: “Vēja parki, sevišķi no Lietuvas puses, kas tur bija plānots. Tas burtiski ir turpat netālu, 2 km attālumā, un tas varētu arī provocēt zināmas zemes svārstības, un šos procesus, var teikt, aktivizēt.”

Pašvaldība un ģeologi turpinās sekot līdzi situācijai, lai izvērtētu, vai iegruvuma zona paplašinās un kādi drošības pasākumi nepieciešami turpmāk.