Līdz ar pirmajām aukstajām dienām noslēdzas aktīvā sēņošanas sezona. Smiltenes novada Mēru ciemā šoruden pirmo reizi bija sarīkots Latvijas Sēņu festivāls. Tajā varēja iepazīt un apskatīt ap 300 dažādu sēņu sugu, tāpat uzzināt, cik dažāds var būt to pielietojums. No sēnēm festivālā veidoja papīru, krāsas un pat radīja mūziku.
Šeit, Mēru muižas parkā, satikās sēņu eksperti un entuziasti, lai dalītos savā aizrautībā pret sēnēm.
Festivāla apmeklētāja Liene Dārta Lukstiņa stāsta, ka sēnes viņai vienmēr ir likušās maģiskas savā būtībā: “Es vienmēr esmu bijusi sēņu mīlētāja. Es neteiktu, ka festivāla laikā mans priekšstats par sēnēm ir mainījies, bet es esmu uzzinājusi daudz jaunu lietu un ieraudzījusi sēnes, kuras iepriekš neesmu redzējusi. Sēnes man vienmēr ir likušās ļoti fascinējošas. Tās ir kaut kas, kas nav dzīvnieks vai augs, tas ir kaut kas, kas ir pats par sevi.”
Māsas Lība Kaiva Gailīte un Ranta Uva Gailīte norāda, ka iepriekš nezināja tik daudz dažādu pielietojumu sēnēm: “Pārsvarā mēs tikai ēdam sēnes. Mēs atbraucām pamācīties, varbūt kaut ko jaunu uzzināt, ko vēl var darīt ar sēnēm. Es vispār skatos uz šo sēņu galdu un liekas pārsteidzoši – to ir tik daudz! Es vispār neesmu zinājusi, ka Latvijā ir tik daudz sēnes.”
Sēņu speciālisti demonstrēja visdažādākos pielietojumus sēnēm, piemēram, radīja papīru. Lai pagatavotu papīru no sēnēm, ir nepieciešamas tikai divas sastāvdaļas – sēne un ūdens. Nepieciešamais inventārs – blenderis. Tiek iegūta sēņu masa, kuru ielej rāmītī un izveido papīra loksnes.
Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle Andra Simanova festivālā rāda papīra paraugus un piedāvā pašiem pamēģināt to izveidot: “Šie papīra paraugi ir no dažādām sēņu sugām – parasti piepēm – no tām iegūst dažādu krāsu papīru. Dekorēšanai var izmantot arī krāsainas sēnes, kas ir kaltētas un samaltas vai kā citādi apstrādātas. Piemēram, ar sēņu stobriņiem var veidot ornamentu. Tādā veidā iespējams radīt mākslas priekšmetus. Cilvēki parasti jautā – kam lieto šo sēņu papīru? To izmanto dažādām kolāžām, glezniņām, apsveikumiem. Varbūt iespējams arī citos nolūkos, piemēram, tapetēm.”
Sēnes ir ļoti universālas. No tām var iekurt ugunskuru un veidot ādai līdzīgu audumu, no kura rada priekšmetus. Ar sēņu palīdzību var pat krāsot dziju. Krāsošana ar augiem ir zināma jau sen, tomēr krāsošana ar sēnēm ir salīdzinoši jauna.
Grāmatas “Lielā Latvijas sēņu grāmata” autore Diāna Meiere stāsta, ka krāsošana ar sēnēm nav nemaz tik sarežģīta: “Sarežģītākais posms ir atrast un atpazīt īstās sēnes, jo ne visas der krāsošanai. Piemēram, gailenes neder, bērzlapes neder, mušmires neder – par tām vienmēr jautā. Bet ļoti labi der dažādas tīmeklenes un vairākas piepes, ar kurām var lieliski krāsot dziju. Procesā sēnes sasmalcina un liek katlā. Tad tās karsē apmēram stundu, pēc tam masu var nokāst vai atstāt tāpat. Nedaudz atdzesē, un liek iekšā dziju. Dziju var iepriekš kodināt, vai arī piebērt katlā alaunu vai citus līdzekļus. Pēc tam dziju pakarsē vēl kādu stundu. Un būtībā – tas arī viss.”
Ne tikai mākslinieki un amatnieki atrod pielietojumu sēnēm, bet arī mūziķi. Festivālā demonstrēja instrumentu, kurš uztver augu bioelektriskos signālus, pārvēršot tos dažādās skaņās un mūzikā – tas ir iespējams arī no baravikas.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele atgādina, ka, lai gan sēnēm ir plašs pielietojums arī ārstniecībā, ir jāatceras, ka tās var būt kaitīgas: “Indīgo patiesībā nav ļoti daudz. Indīgums arī atšķiras – ir tādas, kas izraisa vien vēdergraizes un nekādas lielas problēmas nedabūsi, un ir nāvējoši indīgas. Bīstamākās ir zaļā mušmire un baltā mušmire. Ir vēl arī citas – piemēram, šķiedrgalvītes –, bet kopumā ļoti indīgu nav daudz. Vājas indīgās ir diezgan daudz, piemēram, no pienainēm un bērzlapēm. Tās parasti jāvāra, jānoņem ūdens, un tad tās var lietot uzturā. Pats galvenais – ņemt tikai tās sēnes, kuras pilnīgi droši pazīstat. Ja rodas jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad šī sēne nav ēdama!”
Lai arī ierasts, ka labākais laiks sēņošanai ir vasaras beigas un rudens sākums, eksperti norāda, ka sēnes ir sastopamas cauru gadu, pat ziemas atkušņa laikā.
