Salaspilī šis gads iesācies ar kādu pozitīvu ziņu – par 2026. gada ģeovietu atzīta Salaspils karsta kritene. Šādu lēmumu pieņēma Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa. Balsojumā piedalījās 45 ģeologi un nozares interesanti. Šis tituls apliecina šīs vietas nozīmi ar īpašu zinātnisku, izglītojošu un ainavisku vērtību.
Salaspils kritene atrodas Zeltiņu purva teritorijā, kur kādreiz atradās dzelceļa trase, pa kuru kursēja bānītis. Pēc tam ilgu laiku bijušās trases vietu vietējie iedzīvotāji izmantoja kā pastaigu taku. Taču 2021. gadā šī vieta negaidīti piedzīvoja pārmaiņas.
Skats uz Salaspils karsta kriteni. Foto: Vidzemes televīzija
Rūta Šikore-Podkalne, Salaspils novada tūrisma organizatore, stāsta: “Vietējie iedzīvotāji, ejot pa šo iedzīvotājiem iemīļoto taku, ieraudzīja šo mazo, mazo caurumu, bet dziļo, un kurš pēc kāda laika izveidojās par milzīgu karsta kriteni.”
Salaspils karsta kriteni Latvijas Universitātes 45 ģeologi un nozares interesanti atzinuši par šī gada ģeovietu. To izraudzīja no 20 pretendentiem, un balsu vairākums nepārprotami apliecināja tās pārliecinošo pirmo vietu.
Rūta Šikore-Podkalne, Salaspils novada tūrisma organizatore: “Tas kārtējo reizi pierāda, ka arī zinātnieki to uzsver un ir arī norādījuši, ka tā ir ļoti liela vērtība un, ka varam vest cilvēkus un rādīt, izglītot, ka tā ir dabas vērtība.”
Ģirts Stinkulis, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors, saka: “Galu galā tā ir izveidojusies tikai 2021. gadā. Tā ir tik tuvu Salaspilij, arī tuvu Rīgai, un arī šis tik ļoti īpatnējais novietojums, ka te ir tas vecais kūdras bānīša ceļš, uzbērums, burtiski uzbēruma vidū. Patiesībā tas ir dīvaini, kāpēc tā kritene ir tieši šeit.”
Tam gan ir savs izskaidrojums, kāpēc kritene izveidojusies tieši šajā vietā. Tā radusies karsta procesa rezultātā – pazemes ūdeņiem izskalojot kaļķakmeni vai dolomītu, izveidojas pazemes tukšumi, un virszeme iebrūk.
Informācijas stends par Salaspils karsta kriteni. Foto: Vidzemes televīzija
“Šis karsti process, šī šķīšana risinās pazemē. Rodas tukšumi, tie savienojas savā starpā un vienā brīdī, kad tas pārsedzošais iežu slogs ir pārāk liels tam caurumam, tad vienkārši notiek iegruvums, kā saka, tas process ņemās un ņemās, maļās gadu desmitiem, simtiem gadu, varbūt pat ģeoloģiskā vēsturē miljoniem gadu. Bet tas iegruvums ir tāds diezgan draudīgs, tas ir pēkšņi, notiek ar lielu blīkšķi, nezinu, vai kāds to ir dzirdējis, bet tas ir tā pamatīgi,” skaidro Ģirts Stinkulis, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors.
Kritenes dziļums šobrīd ir trīs ar pusi metru. Taču sākotnēji bija pat astoņi metri. Diametrs kopš izveidošanās gan ir pieaudzis, kas liecina par aktīvu attīstību. Kritenes sienās redzami dažādu laikmentu slāņi.
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors: “Te var redzēt zālīti, un tehnogēnie nogulumi, šeit kvartālstiga. Lūk, 370, 380 miljonus gadu seni dolomīti. Un te tālāk kaut kur ģipšainie ieži, un te mēs redzam, jā, to biezumu. Un, tad tie galvenie vaininieki ir šeit apakšā – tā sauktie Salaspils svītas, ģipšainie noguluma ieži.”
Ģeologi veikuši arī padziļinātus mērījumus un konstatējuši, ka kritenes sānā joprojām atrodas pazemes tukšums. Tas nozīmē, ka nākotnē iegruvums varētu paplašināties. Tomēr par turpmāko attīstību vēl esot pāragri spriest, jo, kā norāda ģeologs, dabas procesus nav iespējams simtprocentīgi paredzēt.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |