Valdība nākamnedēļ plāno pieņemt vairākus lēmumus, lai neatkārtotos tādas problēmas, kādas piedzīvotas augusta vētras laikā, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Kulbergs pauda, ka gan iedzīvotājiem, gan valstij kopumā “prātos ir totāla negatavība” krīzēm. Esot vispirms pašiem “jāpārslēdz” prāti, lai būtu gatavāki krīzēm, viņš pauda.
Premjers atzina, ka bijis pārsteigts, ka valsts iepriekš tērējusi tik daudz naudas dažādiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem un projektiem, bet tai pat laikā vairākas valsts prioritātes palikušas novārtā. Piemēram, pēc viņa teiktā, “112 sistēmai” bija jābūt daudz gatavākai un tajā bija jāiegulda līdzekļi. Tāpat Kulbergs uzskata, ka Krīzes vadības centram (KVC) bija jābūt ar savu centralizēto sistēmu, ar kuras palīdzību var koordinēt krīzes apstākļu novēršanu.
Kulbergs izcēla, ka oficiāli valstī vētras laikā nav bijusi krīze. Tā esot pirmā problēma. KVC jau tad, kad bija meteorologu izteiktie brīdinājumi par gaidāmās vētras nopietnību, bija jāsasauc sēde, lai saprastu dienestu gatavību vētrai, un jāuzņemas koordinējošā loma, sprieda premjers. “Pirmā mācība no tā – jābūt proaktīvai rīcībai,” teica politiķis.
Viņš atzina, ka krīzes izsludināšana būtu bijusi KVC atbildība, tomēr atturējās komentēt, vai varētu domāt par centra vadītāja Arvja Zīles nomaiņu.
Premjers atklāja, ka jau nākamnedēļ valdība lems par vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, plānots kritiskajiem un mobilo sakaru mezgliem noteikt vismaz 72 stundu autonomo darbību. Tāpat ar valdības lēmumu paredzēts ieviest krīzes radio režīmu, kurā pārraidītu ārkārtas ziņas ar skaidriem norādījumiem iedzīvotājiem. Šis attiektos tieši uz Latvijas Sabiedrisko mediju.
Vienlaikus katrā reģionā plānots noteikt kritisko pakalpojumu tīklu, kam jāspēj autonomi darboties vismaz 72 stundas. Paredzēts izveidot arī autonomu rezerves sakaru un datu apmaiņas sistēmu 112, 113, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības, pašvaldību un kritiskās infrastruktūras operatoriem.
Plānots arī noteikt vienu krīzes komandas ķēdi un skaidru kritisko pakalpojumu atjaunošanas secību, bet reizi gadā plānots rīkot 72 stundu mācības, kuru laikā nav nekādi sakari. Uz ko tieši tas attiektos, vēl gan būs jālemj. Tāpat paredzēts pieņemt vēl vairākus lēmumus, kas palīdzētu krīzes situācijās.
KVC sagatavos ziņojumu par piedāvātajiem risinājumiem un virzīs to izskatīšanai valdības sēdē, lai tiktu ieviesti Ministru kabineta rīcības apspriedē pārrunātie priekšlikumi.
Komentējot potenciālos vētras radītos zaudējumus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) norādīja, ka pirmšķietami, balstoties uz pašvaldību zaudējumu aprēķiniem, situācija nav tāda, ka būtu jāgriežas Eiropas Komisijā (EK) pēc atbalsta.
Viņš norādīja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdz šodienai gaida informāciju par pašvaldību zaudējumiem, savukārt citās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un enerģētikā, attiecīgo informāciju apkopo atbildīgās ministrijas.
Viņš uzsvēra, ka precīzs zaudējumu apkopojums, ja netiek sasniegts EK noteiktais kopējais limits, nebūs pieejams tik ātri, jo likums paredz, ka patlaban jānoziņo fakti ar indikatīvām zaudējumu aplēsēm, bet precīzas tāmes atbilstoši likumam jāiesniedz divu gadu laikā.
Finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone piebilda, ka Finanšu ministrijas (FM) aplēses, balstoties uz saziņu ar pašvaldībām un VARAM, liecina, ka valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem būs pietiekami, lai segtu ar vētru saistītos zaudējumus.
Tavars arī norādīja, ka vētras sekas ir relatīvi mazas un valstij “paveicās”, taču no tā esot jāmācās. Viņš atzina, ka kopumā iesaistīto institūciju koordinācija nebija laba, izņemot atsevišķus segmentus, piemēram, enerģētikā, kā arī tika novērota funkciju dublēšanās un neziņa par pilnvarām.
Attiecībā uz pilnvarām viņš norādīja, ka VARAM kontekstā, kas atbild par reģioniem, ministram vētras laikā nebija noteikti pienākumi, izņemot to, ka pēc vētras jāapkopo zaudējumu apmēri.
“Šajā gadījumā KVC bija jānāk ar konkrētu priekšlikumu atbalstīt valsts enerģētiskās krīzes centra sastāvu, lai klimata un enerģētikas ministrs varētu to vadīt,” uzsvēra Tavars.
Viņš uzsvēra, ka vairākos reģionos vētras laikā nestrādāja neviena degvielas uzpildes stacija, kā arī nebija sakari, tādēļ ir jādomā par alternatīviem sakaru kanāliem, lai dienesti un pašvaldības varētu sazināties.
Jau ziņots, ka 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā – vētras laikā maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits sasniedza 285 000. Elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.