Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Atbalstot Ukrainu, Eiropas ārlietu ministri tiekas Ļvivā

9. maijs 2025
LETA, DPA Inese Trenča

Eiropas Savienības ārlietu ministri apmeklē Ukrainas - ES sanāksmi 2025. gada 9. maijā. REUTERS/Roman Baluk

Piektdien vairāki desmiti Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri un diplomāti tikās Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā, lai Eiropas dienā paustu atbalstu Ukrainai.

 

“Ir svarīgi un simboliski, ka Eiropas partneri Eiropas dienā stāv plecu pie pleca ar Ukrainu,” pēc sarunām ar ES augsto ārlietu pārstāvi Kaju Kallasu platformā “Telegram” pauda Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

 

Ļvivā ieradušies 35 augsta ranga Eiropas pārstāvji, vēsta Ukrainas avoti. Viņu vidū ir arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un jaunais Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.

Vainagu nolikšanas ceremonijā Ličakivas kapos diplomāti pieminēja ukraiņus, kas nogalināti kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gadā.
Reklāma

Sanāksmes programmā iekļautas diskusijas par situāciju frontē un par nepieciešamību nodrošināt Kijivai papildu bruņojumu.

 

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sacīja, ka sarunās tiks apspriesta arī īpaša tribunāla izveide, lai tiesātu Krievijas līderus.

 

Latvijas Ārlietu ministrijā informēja, ka galvenie jautājumi vizītes laikā bija militārais atbalsts Ukrainai, īpaša tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveide, spiediena palielināšana uz Krieviju un Ukrainas eirointegrācijas process.

Ukraina ir Eiropa, un Ukraina kļūs par ES dalībvalsti. To mēs apsolījām Ukrainas karavīriem, kara veterāniem, bērniem, kuri zaudējuši vecākus, mirušajiem Ļvivas kapsētā, premjerministram, ārlietu ministram un visai Ukraiņu tautai. Tā ir Ukrainas izvēle, un tā ir arī ES izvēle.

Baiba Braže, Latvijas ārlietu ministre

Reklāma

Braže klāsta, ka Latvija no savas vēsturiskās pieredzes zina, cik svarīgi ir panākt Krievijas atbildību par agresijas noziegumu, lai nodrošinātu mieru un drošību turpmāk – ne tikai Ukrainā, bet visā Eiropā. Viņa uzsver, ka PSRS līderi par pastrādātajiem noziegumiem pirms Otrā Pasaules kara, tā laikā un pēc tā, tajā skaitā, okupētajās Baltijas valstīs, nekad nav stājušās starptautiskas atbildības priekšā.

 

“Šodien mēs redzam šīs nesodāmības sekas. Nesodāmība iedrošina nākamo paaudžu kara noziedzniekus, izvarotājus un slepkavas. Daudzi no tiem šodien maršē Sarkanajā laukumā, atstājot asiņainas pēdas savām zvērībām Bučā, Irpiņā, Mariupolē un daudzās citās Ukrainas pilsētās,” pauž Latvijas ārlietu ministre.

 

Viņa atzīmēja, ka līdz ar starptautiskā tribunāla izveidi pirmo reizi kopš Nirnbergas un Tokijas tiesu procesiem “mums būs iespēja saukt pie atbildības Krievijas augstākās amatpersonas par agresijas noziegumu”. Braže arī uzsver, ka darbs pie tribunāla izveides ir jānoslēdz pēc iespējas ātrāk.

Saistītās birkas