Krāslavas novadā naktī eksplodējis bezpilota lidaparāts, kas ielidojis Latvijas gaisa telpā no Krievijas puses. Drona atlūzas atrastas aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, vien dažu simtu metru attālumā no tuvākajām mājām. Lidaparāts eksplodēja pats, nevis tika notriekts, un sprādziena rezultātā pilnībā sadalījās. Pagājušajā naktī Latvijas pretgaisa aizsardzības vienības fiksēja vēl vienu objektu, kas īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas un pameta valsts gaisa telpu. Līdzīgi incidenti šonedēļ notikuši visās trijās Baltijas valstīs. Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera. Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.
Brigādes ģenerālis Egīls Leščinskis, NBS apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operāciju jautājumos, sauszemes komponentes priekšnieks: “Aptuveni plkst 2.19 mēs savos sensoros pamanījām, ka Latvijas gaisa telpai no Krievijas puses tuvojas lidojošs objekts. Mēs sekojām šim objektam, tas pazuda no elektromagnētisko sensora redzesloka. 20 minūtes indikācijas bija mūsu akustiskajos sensoros, ka tas turpina lidojumu. Tika aktivizēti mūsu pretgaisa aizsardzība, grupa devās uz notikuma vietu. Kamēr grupa bija ceļā, objekts detonēja Krāslavas novadā, netālu no Dubrovičenas ciema.”
Tehniskā analīze liecina, ka drons bijis aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un tajā atradusies sprāgstviela. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ierīci neuztvēra radaru sistēmas, bija tās lidojuma augstums. Drons pārvietojies zem viena kilometra atzīmes, paliekot “zem radaru redzesloka”.
Pagājušajā naktī Ukraina veikusi vairākus dronu triecienus Krievijai, viens no tiem Somu līča dienvidu krastā Ustjlugas ostai. Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko paziņoja, ka naktī uz trešdienu virs apgabala “likvidēti” 56 droni. Viņš arī rakstīja, ka Ustjlugas ostas teritorijā “notiek ugunsgrēka lokalizācija”.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šobrīd tā informācija, kas ir mūsu rīcībā, liek mums apstiprināt, ka tas ir bijis Ukrainas drons, kas ir nokritis Latvijas teritorijā. Tā,acīmredzot, ir bijusi daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.”
Iedzīvotājiem šūnapraides ziņojumi netika izsūtīti, jo incidenta norises laiks bija īss un šādā gadījumā šūnapraide zaudētu savu jēgu. Turpretī Igaunijā Aizsardzības spēki iedzīvotājiem izsūtījuši brīdinājumus, ka reģionā pastāv dronu draudi Krievijas agresijas Ukrainā dēļ, vēlāk izsūtīts precizēts brīdinājums, kuros reģionos pastāv tieši draudi. Brīdinājumā teikts: “Ja pamanāt dronus, patverieties un ziņojiet par tiem pa tālruni 112.”
Neskatoties uz paaugstināto risku pierobežā, uztraukumam nav pamata. Ar līdzīgiem incidentiem jārēķinās arī nākotnē, un to varbūtība tiek vērtēta kā augsta. Neidentificēti lidaparāti var ielidot Latvijas gaisa telpā ne tikai no austrumu robežas puses, bet arī no jūras vai pat nejauši novirzīties mācību laikā, tāpēc dienesti turpina intensīvi strādāt pie gaisa aizsardzības sistēmu modernizēšanas.