Peldkostīmam vienmēr jābūt līdzi. Tā saka ziemas peldētāji, kuri savu sezonu sāk oktobrī un turpina līdz aprīlim. Ziemas peldēšanu arī varot saukt par atkarību, jo tā pielīpot pat no skatīšanās, bet, ja ģimenē kāds jau ir ronītis, tad ir tikai laika jautājums, līdz peldēšana ziemā kļūst par kopīgu ģimenes vaļasprieku.
Oficiālā peldsezona beidzās jau 15. septembrī, tomēr daudziem cilvēkiem vēsais oktobris nav šķērslis, lai pēc neilgas iesildīšanās vilktu peldkostīmus un atklātu peldēšanas sezonu. Kā skaidro ziemas peldētāji, visas problēmas ir tikai galvā. Kad tās pārvarētas, aukstā pelde sniedz tikai gandarījumu.
ReTV foto
Kā stāsta Ināra Siliņa no biedrības “Mārupes aukstumpeldētāji”, grūtāk esot peldēties Latvijas mērenajās vasarās un pat ieiet dušā: “Jāiet ar plikām kājām ūdenī. Pēdas pirmajās desmit sekundēs iedod signālus visiem iekšējiem, dzīvībai svarīgajiem orgāniem, lai tie uzkarst un neko neapsaldē. Tas efekts rodas, kad ūdens ir kaut kur zem +13, +12 grādiem. Pie +15 grādiem vēl nav, tad vēl ir zosāda, auksto svītru jūti, tāpēc ir vieglāk iet ūdenī ziemā, jo nav tās aukstās svītras un tā, kā teikt, drebulīša.”
Ziemas peldēšanu arī varot saukt par atkarību, jo tā pielīpot pat no skatīšanās, bet, ja ģimenē kāds jau ir ronītis, tad ir tikai laika jautājums, līdz peldēšana ziemā kļūst par kopīgu ģimenes vaļasprieku.
Arī Leo Šklenniks vispirms skatījies, kā peld mamma, bet nu jau otro sezonu arī sevi sauc par aukstumpeldētāju: “Es sāku pagājušajā gadā. No sākuma es nedomāju, ka to varēšu, jo pirms tam jau biju mēģinājis, bet sapratu, ka ir par aukstu. Nākamajā gadā es atkal gāju – šoreiz sanāca. Bija daudz cilvēku, kas man deva motivāciju. Tad bija ziemas festivāls, sacīkstes, kur ieguvu otro vietu, un tagad es jau peldu otro sezonu.”
ReTV foto
“Roņošana” ir dzīvesveids ar senām tradīcijām. Latvijā ir reģistrēti un darbojas ap divdesmit ziemas peldētāju klubu. Mārupieši oficiāli biedrībā apvienojušies vien 2025. gadā, bet ar “roņošanu” sākuši nodarboties jau pirms deviņiem gadiem.
Zināmā mērā pie biedrības “Mārupes aukstumpeldētāji” izveides vainojams arī idejas autores – Elīnas Puncules – lokālpatriotisms: “Šeit, Mārupē, nebija kur doties, tāpēc es braucu uz Ozolniekiem, uz Piņķiem, un tad es sapratu – nē, es esmu mārupiete piektajā paaudzē, es gribu savā Mārupē kādu vietiņu. Iesaistīt citus un parādīt, cik tas ir forši, tad biedrība noder, jo Mārupē ir arī projektu konkursi, kur var piedalīties un arī saņemt finansējumu, tādējādi nodrošinot arī plašākas aktivitātes.”
Ziemas peldēšanas sezona ilgst no oktobra līdz aprīlim, un festivālu un sacensību grafiks ziemas peldētājiem jau aizpildīts. Izveidojušās arī kopīgas tradīcijas. Viena no tām – peldējums par godu Latvijas dzimšanas dienai, kurā katra peldējuma minūte simbolizē vienu Latvijas gadu.