Par mīlestību, šķiršanās sāpēm, vientulību un drosmi sākt no jauna. Tēmām, par kurām nereti izvēlamies klusēt, savu jaunāko grāmatu “Lauzto siržu piezīmes” veltījusi Linda Mūrniece. Tās atvēršanas svētki aizvadīti Cēsīs, draugu un domubiedru lokā.
Ne par visām dzīves lappusēm ir viegli runāt atklāti. Īpaši, ja tajās ierakstīta vilšanās, vientulība vai salauzta sirds. Linda Mūrniece izvēlējusies tās nevis pāršķirt klusējot, bet pārvērst grāmatā. Savu jaunāko darbu “Lauzto siržu piezīmes” viņa atklāja Cēsu kafejnīcā “IDI Ridi” – draugu un domubiedru lokā, grupas “Sestā jūdze” mūzikas pavadījumā.
Grāmatā apkopota ne tikai pašas autores pieredze attiecībās, bet arī citu sieviešu stāsti. Linda par piedzīvoto runā atklāti, ar smaidu un pašironiju. Viņa cer, ka lasītājas šajos stāstos atpazīs arī sev pazīstamas situācijas, aizdomāsies un, iespējams, izvairīsies no kādām kļūdām.
“Šajā grāmatā puse ir mani personīgie stāsti par manu pieredzi ar ”nepareizajiem” vīriešiem, un otrā puse ir citu sieviešu iesūtītie stāsti. Es domāju, tā būs tāda kā rokasgrāmata sievietēm, lai viņas, izlasot, aizdomājas, ka mēdz būt arī šādi. Tās, kuras laimīgi precētas – vienkārši lai palasa kā informāciju, savukārt tās, kuras meklē savu dzīves partneri, lai piedomā, no kā viņām ir jābaidās, no kā viņām ir jābēg,” atklāj Linda.
Izmantojot iespēju, grāmatas atvēršanas svētkos parunājos ar Lindas līdzgaitniekiem un sapratu, ka tieši viņas spēja personiskos pārdzīvojumus ietērpt vārdos ir viena no īpašībām, ko viņas draugi novērtē kā īpašu talantu, kas jāliek lietā.
“Viņai ir talants izteikt savas domas un savas jūtas. Manuprāt, viņa ir no tās, varbūt jau drusciņ aizejošās paaudzes, kurai nav jālūdz palīdzība sevis izteikšanā, savas domas paušanā. Viņi to var jebkurā brīdī, jebkurā formā, kā tas ir vajadzīgs, un tas ir ļoti cienījami. Un tas ir jāizmanto, un Linda to izmanto, ļoti lieliski izmanto,” atzīst Lindas ģimenes draudzene aktrise Esmeralda Ermale.
Atklātība, kas iedrošina arī citus
Atklātība ne vienmēr ir ērta – ne pašam stāstītājam, ne apkārtējiem, tomēr personiskās pieredzes publiskošana var kļūt par iedrošinājumu tiem, kuri līdzīgus pārdzīvojumus glabā sevī. Viena no sievietēm, kuras stāsts iekļauts grāmatā, ir Zanda. Viņa atzīst, ka ar gadiem mainījusies attieksme pret apkārtējo vērtējumu un vēlme noklusēt personisko pieredzi.
“Kad ir 50, tad, kad tu esi izgājis cauri šādām lietām dzīvē, personīgi man jau kļūst pilnīgi vienalga, ko par mani kāds padomās. Un tas ir tas, kas varbūt arī man norezonēja ar Lindu, ka nevis tāpēc es sāku runāt atklāti, ka viņa arī runā atklāti, bet tāpēc, ka es sapratu, ka es runāju tieši tāpat, tikai droši vien mazākai auditorijai. Un to man arī cilvēki teica par manu pašas grāmatu – kā tu vispār to uzdrīksties? Bet kāpēc es to nedarītu? Man nav no kā kautrēties, man nav ko zaudēt,” uzsver Zanda.
Savukārt Lindas draugs, bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka tieši spēja atklāti runāt par personiskām un reizēm intīmām lietām ir viens no iemesliem, kāpēc šādi stāsti, šādas grāmatas pievelk un piesaista lasītājus.
“Atklātība mēdz ievilkt, un, būsim godīgi, lielai daļai cilvēku gribas pa to atslēgas caurumiņu paskatīties. Un tas ir viens no tiem iemesliem, kāpēc tas strādā. Bet es nedomāju, ka Lindai šeit ir kaut kāda īpaša vēlme pārāk atklāties vai atkailināties. Nē, es domāju, ka viņa drīzāk spēj emocionāli runāt par lietām, kas bieži vien ir intīmas, bet vienlaikus viņa to prot ar lielu sirsnību. Man jau liekas, ka šī atklātība mūsdienās cilvēkiem ir ļoti, ļoti nepieciešama,” uzsver Kampars.
Kā atzīst Zanda, atklātībai ir vēl kāda būtiska nozīme – tā var pamudināt citus cilvēkus mainīt savu dzīvi.
“Atklātība cilvēkus arī iedrošina kaut kādai rīcībai, uz kaut ko saņemties un iet un darīt. Man liekas, ka tas ir pats galvenais, ko šīs grāmatas var darīt – dot impulsu. Tāpēc es runāju atklāti, stāstu un dalos. Tāpat kā Linda un citas šīs grāmatas stāstu autores. Kādam taču ir jābūt arī drosmīgam,” nosmej Zanda.
Sieviete, kura nebaidās no pārmaiņām
Cik pazīstu Lindu, aiz politiķes, ministres un uzņēmējas publiskā tēla ir sirsnīga Sieviete, kuras dzīvē netrūcis ne drosmīgu lēmumu, ne sāpīgu pārbaudījumu. Linda Mūrniece nekad nav vairījusies no pārmaiņām, arī tad, ja nācies sākt visu no jauna. Varu tikai piekrist viņas draugu teiktajam – enerģija, tiešums un spēja palikt uzticīgai sev Lindu raksturojuši vienmēr.
“Linda ir piedzimusi ar tādu mutuļojošu enerģiju. Tā viņai piemīt neatkarīgi no tā, vai viņa ir bēdās vai priekos. Viņa ir spilgta gan savās skumjās, gan savos uzvaras brīžos. Viņa vienkārši ir cilvēks, kurš nav nepamanāms, – skaļa, spilgta, drosmīga, nu tāda viņa ir un to nav iespējams mainīt,” draudzeni raksturo Esmeralda.
“Viņa ir īsta, pirmām kārtām. Viņā ir ļoti liela sirsnība. Viņa ir cilvēks, kurš vienmēr ir tāds, kāds viņš ir, un viņa nekad nemēģina slēpt. Ja viņai kaut kas nepatīk, viņa atnāk un saka: man šis viss nepatīk. Savukārt, ja kaut kas patīk, viņa apskauj, sabučo, saliek sirsniņas, cik vien iespējams. Un tas patiesībā laikam ir tā galvenā vērtība. Viņa ir tāda, kas būtībā ir liels retums. Cilvēks, kurš neslēpjas, netēlo, ir tāds, kāds viņš ir, un tāpēc arī viņu mīl. Es domāju, ka tā ir viena liela vērtība,” Esmeraldas teikto papildina Artis Kampars.
No personiskiem ierakstiem līdz grāmatām
Rakstniecībā Linda Mūrniece atradusi savu izteiksmes veidu – tiešu, personisku un bez izskaistinājumiem. Viņas tekstos nozīmīga vieta ir gan ikdienas novērojumiem, gan emocijām un pašas pieredzētajam. Kā atzīst izdevniecības “Ogle” vadītāja Kristīne Kirkila, viņa sadarbībā ar autori augstu vērtē ne tikai Lindas rakstīšanas prasmi, bet arī atbildību. “Linda ir vienkārši fantastisks cilvēks, viņa ir fantastisks autors, jo uz viņu vienmēr var paļauties. Ja viņa teiks, ka kaut ko izdarīs, tad viņa tiešām to arī izdarīs. Viņa māk aizskart dvēseli. Viņa zina, kā savirknēt vārdus, lai mums ir interesanti lasīt, lai mēs aizraujamies, un tā, ka izlasītais sirsniņā paliek. Viņa ir ļoti, ļoti sirsnīgs autors,” Lindu raksturo Kirkila.
Savukārt Artis Kampars Lindas rakstīšanas manierē saskata saikni ar mūsdienu sociālo tīklu kultūru, kurā svarīga ir spēja personiski uzrunāt lasītāju. “Viņa raksta ļoti cilvēciski. Viņas rakstītajā ir samiksēts mūsdienu, teiksim, moderno sociālo tīklu stils ar viņas talantu, kurš ļauj šo stilu ienest arī normālā grāmatā. Agrāk to sauca par publicistiku. Mūsdienās, kad cilvēki bieži vien nelasa ļoti biezus romānus ar ļoti grūtām beigām un ļoti daudz lapām, viņiem vajag to sirsnīgo emociju, to īsto mazo brītiņu, lai to noķertu. Linda ir tā īstā persona, kura māk salikt kopā šo sociālo tīklu kultūru, tradīciju ar normālu iespēju izšķirstīt grāmatu vakarā pie kamīna,” uzskata Kampars.
Padomā jau nākamās grāmatas
“Lauzto siržu piezīmes” ir jau septītā Lindas Mūrnieces grāmata un trešā, kas izdota šogad. Turklāt rakstnieces ieceres ar to nebeidzas. Viena no nākamajām grāmatām saistīta ar autores dzīvi lauku īpašumā “Salnēni” Vecpiebalgas pusē, savukārt otra – par viesnīcu pasaules aizkulisēm, ko Linda labi iepazinusi, ilgus gadus strādājot viesmīlības nozarē.
“Man ir padomā divas grāmatas. Viena grāmata taps no sociālo tīklu ierakstiem, kā jau iepriekš “Pastkartēs no Salnēniem”. Reizi gadā es apkopoju tos ierakstus tādā grāmatā. Bet otra, ko rakstīšu tā padziļināti, būs par viesnīcām, par viesnīcu sušķiem, kā es saku. Par tām aizkulisēm, ko cilvēki diez vai uzzina, par to, kādi cilvēki mēdz būt, kad uzturas viesnīcā. Tie būs gan diezgan dramatiski stāsti, gan kuriozi, ko šoreiz apkopošu no savas pieredzes. Esmu taču vadījusi lielu viesnīcu ar 88 numuriem vairāk nekā desmit gadus, līdz ar to man ir sakrājušies stāstāmi stāsti, un arī no savas “Salnēnu” pieredzes man ir šis tas stāstāms,” turpmākos darbus ieskicē Linda.
Atklāta, tieša un reizēm pretrunīga – Linda Mūrniece reti kuru atstāj vienaldzīgu. Taču interese par viņas grāmatām apliecina, ka patiesi un personiski stāsti spēj aizraut lasītājus. Arī godīgums, vienkāršība un uzņēmība, kas faktiski staro no Lindas. Un bezbailība būt īstai. Kad kontekstā ar “Lauzto siržu stāstiem” Lindai pajautāju, vai viņa joprojām tic mīlestībai, viņa uz brīdi apklusa, apmulsa, pasmaidīja un atbildēja: “Sandra, tu redzēji manu reakciju. Laikam nē.”