Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju, tajā skaitā par turpmāku krievu naftas un gāzes importa ierobežošanu, ziņo Dānija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus.
19. sankciju kārta, kam Krievija pakļauta kopš tās atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, paredz līdz 2027. gadam aizliegt sašķidrinātās gāzes importu no Krievijas, iekļaut “melnajā sarakstā” vēl lielāku skaitu Krievijas “ēnu flotes” tankkuģu un ierobežot krievu diplomātu pārvietošanos Eiropā.
Līdz šim vienošanos par jaunajām sankcijām kavēja Slovākija, kas prasīja savas auto ražošanas nozares aizsardzību no ES tiesību normām, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana.
Arī ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām “Rosņeftj” un “Lukoil”, kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina “atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu” Ukrainā.
ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.
Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu.
“Ņemot vērā Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija nosaka sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, kuras finansē Kremļa kara mašīnēriju,” paziņoja Besents.
Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava “tālākai darbībai, ja nepieciešams”, lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.
Pirms oficiālā paziņojuma runājot ar telekanālu “Fox Business”, Besents sacīja, ka tās ir “vienas no lielākajām sankcijām, ko mēs esam noteikuši pret Krievijas Federāciju”.
Tramps mēnešiem ilgi atlika jaunu sankciju noteikšanu, cerot pārliecināt Putinu noslēgt mieru, lai gan Trampa neapmierinātība ar Kremļa līderi pieauga.
Trampa pacietība izsīka sešu dienu laikā kopš viņa telefonsarunas ar Putinu pagājušajā ceturtdienā.
“Prezidents Putins nav atnācis pie [sarunu] galda godīgā un atklātā veidā, uz kādu mēs cerējām,” Besents sacīja telekanālam “Fox Business”.
Viņš atgādināja, ka Trampa un Putina tikšanās laikā augustā Aļaskā “prezidents Tramps aizgāja prom, kad viņš saprata, ka lietas nevirzās uz priekšu”.
“Ir bijušas aizkulišu sarunas, bet es uzskatu, ka prezidents ir vīlies par to, kur mēs esam šajās sarunās,” piebilda Besents.